Eiropas Komisijas priekšlikums pilnībā nenodrošina solidaritāti starp ES bagātākajām un nabadzīgākajām dalībvalstīm, tajā skaitā Latviju, un proporcionālu ES fondu finansējuma sadali.
„Lai nodrošinātu valsts ilgtspējīgu attīstību, nepieciešams turpināt atbalstīt Latvijai būtiskās infrastruktūras izveidi un prioritārās tautsaimniecības nozares. Šobrīd un pārredzamā nākotnē ES finansējums būs vienīgais pieejamais atbalsta instruments uzņēmējdarbības attīstībai un tautsaimniecības atjaunošanai, jo valstij tādu finanšu līdzekļu nav,” norādīja LDDK ģenerāldirektore.
Viņasprāt, ir būtiski sarunās par nākamo ES budžeta periodu uzsvērt un atbalstīt nepieciešamību nodrošināt līdzšinējam periodam no 2007. līdz 2013. gadam lielāku Kohēzijas un ES struktūrfondu finansējuma apjomu arī 2014. – 2020. gada ietvaros.
Ja finanšu apjoms tiks samazināts, būtiski tiks pasliktinātas Latvijas uzņēmumu iespējas attīstīties, tādējādi tieši ietekmējot ne tikai valsts konkurētspēju, bet arī nodarbinātības rādītājus un valsts budžetā iemaksāto nodokļu apjomu.
LDDK norādīja, ka Kohēzijas un ES struktūrfondu finansējums jāpiešķir atbilstoši valsts stratēģiskajām prioritātēm, veidojot atbilstošu vienoto programdokumentu Latvijai svarīgo transporta un telekomunikāciju tīklu un prioritāro ekonomikas nozaru atbalstam, mērķtiecīgi virzot finansējumu preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību veidošanai un ražošanai un produktivitātes pieaugumam.
Tāpat LDDK uzsvēra, ka nākamajā periodā būtiski jāsamazina ar Kohēzijas un ES struktūrfondu apguvi saistītie administratīvie šķēršļi, vienkāršojot un padarot uzņēmējiem draudzīgus projektu iesniegšanas noteikumus un finansējuma apguves prasības.