LDz par 330 tūkstošiem pirks uzņēmumu, kurā jāiegulda vēl vairāki miljoni

Ir ļoti iespējams, ka nāksies ieguldīt vēl vairākus miljonus eiro, lai uzņēmums, kuru nu iegādājies Latvijas dzelzceļš, vispār sāktu strādāt, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.2011.gadā Krievijas pilsētas Barnaulas tirdzniecības nams Lokomotīve Latvijā atvēra meitas uzņēmumu, kas dibināja SIA Rīgas vagonbūves uzņēmums Baltija. Tas ar_ toreizējo Latvijas dzelzceļa_ vadītāju Uģi Magoni vienojās, ka Daugavpils dzelzceļa depo teritorijā tiks piešķirta teritorija. Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmums Ritošā sastāva serviss ieguldīja līdzekļus un kļuva par kopfirmas 25% īpašnieci. Latvijas dzelzceļš kopuzņēmumam piešķīra lokomotīvju remonta pasūtījumus. Uzņēmums ķērās arī pie lokomotīvju ražošanas. 2014.gada nogalē tas prezentēja pašu ražotu lokomotīvi. Pasākuma namatēvs bija uzņēmuma vadītājs Krievijas pilsonis Andrejs Žakalovs, kurš izteica plānus, ka _Rīgas vagonbūves uzņēmums Baltija _ražos arī cisternu un platformu vagonus.Neviena no Žakalova iecerēm gan nepiepildījās. Latvijas Investīciju attīstības aģentūra firmai arī atteica Eiropas naudu. Tad radās jauns biznesa projekts - Krievijas uzņēmējs bija iecerējis Zviedrijas rūpnīcā nopirkt tehnoloģiju kontreileru ražošanai un salikt šos mehānismus NATO tanku transportēšanai Daugavpilī. Kā Nekā personīga uzzināja Satiksmes ministrijā, sākotnēji šī ideja tikusi prezentēta igauņu uzņēmējam Oļegam Osinovskim, taču viņš atteicies. Kontreileru ražošanas licence maksājusi vismaz piecus miljonus eiro, un Osinovskis nav redzējis iespēju, kā šo naudu varētu atpelnīt. Tad Krievijas uzņēmējs devies pie sadarbības partneriem uz valsts koncernu Latvijas dzelzceļš."Mēs, izvērtējot dažāda veida apstākļus, varbūt zaudētu investīcijas, ko 25% apmērā bijām ielikuši, un no nākotnes perspektīvas būtībā lēmām, ka mūsuprāt, būtu labāk atpirkt šīs te investīcijas un uz šīs bāzes veidot, būtībā turpināt veidot inovatīvus vagonus, kas būtu nepieciešami sadarbības partneriem NATO kravu pārvadājumos, un arī nākotnē izvērtēt iespēju būvēt kontreilerus. Tā ir perspektīva tirgū vispār - gan Eiropas tirgū, gan Krievijas tirgū," raidījumam norādīja _Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš. Bērziņš atzīst, ka 330 tūkstoši eiro, kas paredzēti par krievu uzņēmuma iegādi, nav visa summa. Cik vajadzēs jaunās tehnoloģijas iegādei - vai tie būs pieci vai desmit miljoni eiro - Bērziņš nevar atklāt, jo neesot noslēgušās sarunas ar zviedriem. "Bez investīcijām neiztikt, bet tas nav, lai segtu kaut kādas bijušās darbības. Tas ir skats uz nākotni," skaidroja Bērziņš.Lai Latvijas dzelzceļš_ varētu pirkt kādu uzņēmumu, ir vajadzīgs valdības akcepts. Latvijas dzelzceļš ātri uzrakstīja rīkojuma projektu, kuru šonedēļ skatīja valdībā.Satiksmes ministrijas dokumentos par nepieciešamību pirkt uzņēmumu sarakstīts daudz kas - ka tas ražos vagonus Zviedrijai, NATO vajadzībām, un pat piegādās tos Krievijai. Līdzšinējā uzņēmuma pieredze ir tāda, ka tas saražojis divus vagonus, kas vēl nemaz nav sertificēti.Jautājumu gribēja skatīt pirms nedēļas, bet Vienotības ministri tam iebilda, uzskatot, ka valstij nav jāpārņe mdzelzceļa vagonu ražošana."Mums kā Vienotības ministriem likās, ka pilnīgi normāli šādus te vagonus vai platformas konkursa kārtībā iegādāties. Un, ņemot vērā _Latvijas dzelzceļa _ne visai labo situāciju, mēs šobrīd redzam kravu kritumu šeit. [Ņemot vērā] tāpat ne visai labo reputāciju ar dažādiem iepirkumiem, mums likās, ka valdībai vajadzēja atturēties no šāda pirkuma. Par spīti tam premjers šo jautājumu ielika dienaskārtībā valdības sēdē, un tas tika arī diezgan steidzamā kārtā izskatīts," komentēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība).Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) valdības sēdē aizsvilās par kolēģu iebildumiem. Viņaprāt, ja maksā Latvijas dzelzceļš, tā nav valsts budžeta nauda, par kuru būtu jāuztraucas."Manuprāt, ja šāda iespēja ir un mēs skaidri zinām, ka mums ir nepieciešamā vajadzība, lai mēs tiešām to, kas attiecas uz NATO, nodrošinātu, tad šī ir iespēja to izdarīt un saglabāt. Protams, ir arī otrs lēmums, kas nu savā ziņā, kā jau valdes loceklis minēja, nesīs zaudējumus. Iespējams darīt arī tā. Valdībai ir iespēja izšķirties, bet, manuprāt, mūsu sagatavotais priekšlikums ir racionālāks un pareizāks," uzskata Augulis.Premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) klātesošajam Latvijas dzelzceļa viceprezidentam Aivaram Strakšam vaicāja, vai viņš var noteikt grafiku, kad uzņēmums būs saražojis vagonus un platformas. Neko tādu Strakšas nesolīja, vien teica, ka valsts atbalsts paver iespējas biznesam. Neraugoties uz to, Kučinskis nolēma debates izbeigt un par darījumu balsot."Es neesmu par atlikšanu. Esmu noticējis, ka ieceres tiks īstenotas, jo konkurences šim uzņēmumam nav, ja es pareizi saprotu, tā ir ļoti liela specifika, jautājums ir tikai - ja pēc gada tur būs nullīte, nu tad mēs būsim jums nepareizi uzticējušies. Tā to varētu traktēt," _Latvijas dzelzceļa _pārstāvim pauda Kučinskis.