2007. gada 17. decembrī toreizējais apsūdzības virzītājs prokurors Andis Mežsargs minētajā krimināllietā pieņēma lēmumu par aresta uzlikšanu mantai – dažādās ārvalstīs reģistrētu kopumā 32 uzņēmumu kapitāla daļām, kuros pēc kriminālprocesā iegūtajām ziņām Lembergu ģimenei tieši vai pastarpināti pieder kapitāla daļas (akcijas) un no tām izrietošās tiesības, viņi ir tieši vai pastarpināti patiesā labuma guvēji ar no tā izrietošajām tiesībām, vai arī viņi ir nodevuši sev tieši un pastarpināti piederošu mantu uzticības valdījumā ārvalstu uzņēmumiem. Šajā pašā lēmumā noteikts arestēto mantu nodot glabāšanā Šveices advokātam Rudolfam Meroni. Taču dokuments atklāj interesantu niansi – Meroni pārstāvētie uzņēmumi bija šo minēto uzņēmumu pārvaldītāji Lembergu ģimenes interesēs arī līdz šim prokurora Mežsarga lēmumam. Faktiski secināms, ka Meroni bija tā persona, ar kuras starpniecību Lembergu ģimene netieši pārvaldīja aktīvus, kurus apsūdzības uzturētāji notiesājoša sprieduma gadījumā valsts vārdā vēlas konfiscēt Lembergu ģimenei kā kompensāciju par labu valstij.
Dziļas pārdomas rosinošu atbildi par Lembergu ģimenei it kā piederošo ārvalstīs reģistrēto īpašumu iespējamo likteni un tiesvedības procesu kopumā uz virkni Dienas jautājumu sniedza Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss. Proti, Diena Ģenerālprokuratūrai lūdza skaidrot gan Dirnēna sūdzībā minētos faktus, gan arī informēt, vai Ģenerālprokuratūra joprojām uztur spēkā Mežsarga 2007. gadā pieņemto lēmumu šā kriminālprocesa ietvaros uzlikt arestu kopumā 32 ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī to, vai apsūdzības uzturētājs lūdzis tiesu nodrošināt tiesisko procedūru, lai uzliktu arestu iepriekš minētajiem ārvalstu uzņēmumiem.
Savā atbildē Juriss norāda, ka 2016. gada 29. septembrī valsts apsūdzības uzturētāji sniedza tiesā viedokli par SIA Pars Termināls pārstāvja Dirnēna pieteikto lūgumu izsniegt viņam kā cietušā pārstāvim kriminālprocesā jauno apsūdzību, noteikt laiku, lai iepazītos ar to, atcelt ārvalsts pilsoni R. Meroni no arestētās mantas glabātāja statusa, nosūtīt ziņas par Meroni KPL 371. panta piektās daļas kārtībā kompetentai iestādei, kā arī nodrošināt arestētās mantas nodošanu glabāšanā, ievērojot tiesiskās palīdzības procedūru. "Iepazīstoties ar šo lūgumu, valsts apsūdzības uzturētāji izteica viedokli, ka minētais lūgums ir noraidāms, proti: lietas iztiesāšanas gaitā ir noskaidrots, ka SIA T2 Termināls (šobrīd – SIA Pars Termināls) ir nosūtīta, kā arī SIA vadība ir saņēmusi grozīto apsūdzību. Tiesa ir nodrošinājusi iespēju cietušā pārstāvim realizēt tiesības uz iepazīšanos ar grozīto apsūdzību. Jau iepriekš vairākkārt tika pieteikti lūgumi atcelt R. Meroni no arestētās mantas glabātāja. Visi pieteiktie lūgumi tika izskatīti atbilstoši KPL 496. panta otrajā daļā paredzētajai kārtībai, proti, noklausoties pušu viedokļus attiecīgajā jautājumā. Minētie lūgumi tika noraidīti kā nepamatoti. Arī šobrīd nekādus jaunus apstākļus SIA Pars Termināls pārstāvis zvērināts advokāts G. Dirnēns nav norādījis," akcentē J. Juriss.
Viņš akcentē, ka manta, kurai uzlikts arests, ir nodota atbildīgā glabāšanā, ko apliecina lietas materiāli. Par šādu mantas juridisko statusu ir paziņots kā personām, kuras atbilstoši Komerclikuma regulējumam (arī ārvalstu) reāli pārvalda minēto mantu, tā arī publiskajiem reģistriem Latvijā.
"Mantas nodošana glabāšanā Meroni izrietēja arī no apstākļa, ka viņš attiecīgajās sabiedrībās ieņēma/ieņem noteiktu amatu (statusu), proti, šādi ieņemamie amati šajās sabiedrības pastāvēja arī pirms lēmuma par aresta uzlikšanu mantai, turklāt pienākums pienācīgā veidā rīkoties un glabāt mantu izrietēja/izriet arī no konkrētās valsts tiesiskā regulējuma, kas deleģēja/deleģē minētai personai šādu pienākumu," atbildē Dienai raksta Juriss.
Vienlaikus prokurors uzsver, ka iztiesāšana konkrētajā kriminālprocesā ilgst jau vairākus gadus, jo lieta ir ļoti sarežģīta, komplicēta, ļoti apjomīga, un šajā laika posmā objektīvu iemeslu dēļ (tie tika pārbaudīti iztiesāšanas laikā) arestētā manta vai tās daļa ir transformējusies citādā tiesiskā kapacitātē, piemēram, sakarā ar normatīvā regulējuma maiņu ārvalstīs uzrādītāja akcijas tika aizstātas ar citādām akcijām, bet, kas ir būtiski, nemainot to piederību un vērtību, kā arī nemainot uzlikto pienākumu saglabāt mantu.
"Šajā sakarā vēl nav izsmelti visi kriminālprocesuālie līdzekļi un metodes, lai precīzi identificētu katras arestētās mantas (ārvalstīs) jauno kapacitāti. Pēc nepieciešamo ziņu galīgās iegūšanas būs iespējams lemt jautājumu par jauna lēmuma par aresta uzlikšanu mantai nosūtīšanu izpildei ārvalstīm," pauž Juriss.
Diemžēl no šīm Jurisa atbildēm netop skaidrs, vai apsūdzības uzturētājiem ir pārliecība, ka iespējama notiesājoša sprieduma gadījumā it kā arestēto 32 īpašumu vērtība ārvalstīs sprieduma stāšanās brīdī nebūs būtiski mazinājusies un vai tie vispār vēl pastāvēs, tādēļ arī prokuroram tika nosūtīti precizējoši jautājumi.
Īpašu uzmanību pievēršot paša Jurisa paustajam: "Tāpat daļu no tiesībām pārvaldīt mantu viņš [R.Meroni – red.] ir saņēmis deleģējuma ietvaros no pašiem apsūdzētajiem – nesaistīti ar tiesvedību vai pirmstiesas izmeklēšanu, tas ir, iepriekš," Diena lūdza vēlreiz atbildēt uz šo jautājumu, uz ko saņēma visai strupu prokurora atbildi. "Nav iespējams atbildēt, jo jautājuma būtība ietver nepareizu priekšstatu par reālo (tiesisko) situāciju, proti, Meroni nepārstāv un nekad nav pārstāvējis apsūdzētos. Nav saprotams, no kurienes radās tāds kļūdains priekšstats. Pārvaldības tiesības ir iegūtas, pildot konkrētā uzņēmuma amatpersonas pienākumus, piemēram, direktora. Direktors nepārstāv apsūdzētos, viņš vada kompāniju saskaņā ar attiecīgās valsts komerctiesību regulējumu. Jūsu citētajā teikumā tas arī ir izskaidrots, ka R. Meroni pārvaldīja kompānijas jau pirms kriminālprocesa kā amatpersona uzņēmumos, jo pildīja (tolaik) tostarp patiesā labuma guvēja – Aivara Lemberga – uzdevumus, norādījumus, darbojās viņa interesēs. Šobrīd viņš nepilda Aivara Lemberga uzdevumus, norādījumus, bet pārvalda mantu uz tiesas apstiprinātā lēmuma pamata, arī šī tiesa ir nosūtījusi izpildei R. Meroni jaunu lēmumu, konkrēti par vienu ārvalstu kompāniju."
Dienas ieskatā, ar šo atbildi prokurors Juriss nonāk pretrunā pats ar sevi, jo vienlaikus apgalvo, ka Meroni nepārstāvēja apsūdzētos, tajā pašā laikā pats norāda, ka Meroni pildīja tostarp arī apsūdzēto personu uzdevumus kā konkrētu uzņēmumu amatpersona.
Tāpat Dienai pēc visu kompetento iestāžu atbilžu saņemšanas nerodas pārliecība, vai ir īstenotas nepieciešamās tiesiskās procedūras par arestēto īpašumu ārvalstīs atbilstošu tiesisko nodrošinājumu, lai notiesājoša sprieduma gadījumā Ventspils amatpersonu krimināllietā būtu iespējams bez īpašiem juridiskiem sarežģījumiem piemērot arī šo īpašumu konfiskāciju.
Viss raksts lasāms ceturtdienas, 3. novembra, avīzē Diena!