"Kā var pārbaudīt oficiālajos reģistros, pats lēmums par kapitāla palielināšanu no akcionāru puses vēl nav pieņemts un reģistrēts," skaidroja BAS pārstāvis.
Satiksmes ministrija kā valsts akcionāra pārstāvji līdz pat vakaram nebija noskaidrojuši vai pamatkapitāls ir palielināts no privātā akcionāra puses un kad valsts pati plāno veikt savas daļas iemaksu - 16 miljonu latu apmērā, kā arī kāpēc notiek kavēšanās.
Tāpat pirmdien netika sniegta informācija par termiņiem, kad varētu ievēlēt trešo lidsabiedrības valdes locekli, kas varētu būt lidsabiedrības vadītājs. Iepriekš Satiksmes ministrijā skaidroja, ka tas varētu notikt šodien. airBaltic pārstāvis Jānis Vanags norādīja, ka airBaltic padome, kurai arī jāpieņem lēmums par valdes locekļu iecelšanu, "par aktuālajiem lēmumiem plašāku sabiedrību informēs, tiklīdz attiecīgie lēmumi būs pieņemti".
Kā informēja Finanšu ministrijā, aizdevuma līgums airBaltic šobrīd tiek juridiski formēts un saskaņots starp visām pusēm - Satiksmes ministriju, Valsts kasi un airBaltic. Tiklīdz tiks saskaņots aizdevumu līgums - process virzīšoties uz priekšu.
Kā ziņots, piektdien, 14.oktobrī, SM saņēmusi apstiprinājumu, ka Uzņēmumu reģistrs veicis visus nepieciešamos ierakstus par aviokompānijas airBaltic padomes, valdes, statūtu grozījumu reģistrāciju, informēja ministrijas pārstāvis Aivis Freidenfelds.
Līdz ar to valstij pēc 16 gadiem ir "de facto" reģistrēta pilna juridiska kontrole par airBaltic akcionāru sapulces, padomes un valdes lēmumu pieņemšanu, sacīja Freidenfelds.
Vienlaikus oficiāli novērstas nepilnības un dzēsta pamatkapitāla starpība starp reģistrēto un apmaksāto pamatkapitālu, ko bijušais airBaltic valdes priekšsēdētājs Bertolts Fliks bija nelikumīgi apmaksājis un realizējis.
"Līdz ar to Latvija izpildījusi visus priekšnosacījumus, kas minēti šā gada 3.oktobrī noslēgtajā vienošanās. Saņemot finanšu konsultanta Prudentia atzinumu par privātā akcionāra nosacījumu izpildi, valsts varēs veikt nepieciešamās investīcijas airBaltic turpmākai attīstībai," skaidro Freidenfelds.
Vienlaikus joprojām nav skaidrības, vai aviokompānijas privātais akcionārs Baltijas aviācijas sistēmas veicis 14 miljonu latu iemaksu pamatkapitālā.
Kā ziņots, airBaltic akcionāru vienošanās paredz valsts proporcionālu līdzdalību airBaltic pamatkapitāla palielināšanā - 16 miljonu latu valsts aizdevuma piešķiršanu airBaltic ne vēlāk kā līdz 14.oktobrim, ja izpildīti vairāki priekšnosacījumi: atsaukts tiesiskās aizsardzības pieteikums, pilnībā dzēstas 59 110 akcijas, par ko lēmums pieņemts pērn 30.aprīļa akcionāru sapulcē, jaunā redakcijā apstiprināti airBaltic statūti, kā arī privātais akcionārs ieskaitījis 14 miljonus latu pamatkapitālā.
Valsts kā airBaltic akcionāre savas daļas iemaksu pamatkapitālā vēl nav veikusi, jo, kā iepriekš skaidroja Freidenfelds, iemaksu "veiks tad, kad būs saņemts apstiprinājums no privātā akcionāra par visu parakstīto saistību izpildi".
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) ceturtdien žurnālistiem atzina, ka airBaltic privātais akcionārs SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) vēl nav ieguldījis savu daļu lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai. Viņš skaidroja, ka BAS "kārto visu dokumentāciju un līdz 14.oktobrim viņi noteikti to veiks, jo soda sankcijas, kas iestājas, nav viņiem draudzīgas".
airBaltic pagājušajā nedēļā atsaukusi Rīgas rajona tiesā iesniegto pieteikumu noteikt kompānijai tiesisko aizsardzību, aģentūrai LETA apstiprināja tiesas priekšsēdētājas palīdze Diāna Vilhovika. Līdz ar to pieteikums atdots tā iesniedzējam - airBaltic.
Jau ziņots, ka airBaltic tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma atsaukšana tika minēta kā viens no priekšnoteikumiem, lai valsts lidsabiedrībai piešķirtu 16 miljonu latu aizdevumu.
Kā ziņots, starp airBaltic akcionāriem tika parakstīta vienošanās par nosacījumiem pamatkapitāla palielināšanai, Latvijas valstij un BAS lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). Saskaņā ar airBaltic akcionāru vienošanos tiek izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums.