To kaismīgi atbalsta Latvijas Pensionāru federācija, arodbiedrības, tirgotāji un pārtikas ražotāji. Savukārt Dienas aptaujātie ekonomisti, kā arī Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji par šādu ideju ir visai skeptiski, norādot, ka valsts budžeta samazinājums būs ievērojams, turklāt nav pārliecības, vai tas ir pats efektīvākais veids, kā palīdzēt cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, jo vislielāko labumu no PVN samazināšanas gūs sabiedrības turīgākā daļa, kuras patērētais pārtikas grozs ir dārgs un ekskluzīvs.
Latvijā piemērotā PVN likme pārtikai ir ceturtā augstākā Eiropas Savienībā un ir vienāda ar Lietuvas piemēroto likmi - 21%. Tie, kas aizstāv PVN samazinātās likmes piemērošanu pārtikai, to pamato tieši ar palīdzību trūcīgajiem, jo statistika liecina - jo zemāki cilvēka ienākumi, jo proporcionāli vairāk viņš tērē pārtikai.
FM parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne (Vienotība) norāda, ka samazinātajai PVN likmei pārtikai nav viennozīmīgas pozitīvas ietekmes uz nevienlīdzības mazināšanu, tieši pretēji - tā, visticamāk, būtu negatīva. "Lielākie ieguvēji no šī samazinājuma ir tirgotāji, kuri gūst aptuveni 50% labuma, 40% gūst turīgākie iedzīvotāji, bet tikai pavisam neliela daļa jeb 10% no atvieglojuma nonāk mazturīgo cilvēku rīcībā. Turklāt mazāku valsts budžeta ieņēmumu dēļ samazinās arī valsts iespējas risināt sociālās problēmas. Tādējādi kopumā mazāk nodrošinātie iedzīvotāji no PVN samazināšanas ilgtermiņā zaudē daudz vairāk nekā iegūst," uzskata Čigāne.
Apgalvojumu, ka vislielākie ieguvēji būs tirgotāji, par saltiem meliem sauc Latvijas Tirgotāju asociācijas izpilddirektors Henriks Danusēvičs, kurš stāsta, ka ikvienam veikalu tīklam ir izstrādāta metodoloģija, kā noteikt preces cenu bez PVN, un tad iegūtajai cenai tiek pieskaitīts valsts noteiktais nodoklis. Tādējādi Danusēvičs apgalvo, ka par tik procentiem, par cik samazināsies PVN likme, samazināsies arī preces cena.
Čigāne arī norāda, ka no samazinātās PVN likmes neiegūs ekonomika kopumā. "PVN likme tiešā veidā neietekmē vietējo ražotāju konkurētspēju, jo ar šo nodokli tiek aplikta gan vietējā, gan ārvalstu produkcija. Daļa no PVN likmes pazemināšanai novirzītajiem līdzekļiem nonāktu vietējiem ražotājiem, tomēr arī ārvalstu ražotāji un lieltirgotāji varētu tādā pašā apjomā nopelnīt uz Latvijas valsts budžeta rēķina. Šeit nevar būt runa par starptautiskās konkurētspējas celšanu, bet gan par gaužām neefektīvu valsts atbalstu vienai nozarei, vienlaikus līdzfinansējot arī ārvalstu pārtikas ražotājus un tirgotājus," domā FM pārstāve.
Visu Rūtas Kesneres rakstu lasiet trešdienas, 16. jūlija, laikrakstā Diena!