Prezidenta kancelejā aģentūru LETA informēja, ka Irklis un Levits šodien tikās, lai pārrunātu Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par Latvijas virzību ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Abas amatpersonas sarunā pievērsās arī aktuālajai VK revīzijai par Nacionālo bruņoto spēku pārtikas iepirkumu.
Valsts prezidents norādīja, ka pārtikas iepirkuma revīzijā secinātais norāda uz būtiskām kļūdām Aizsardzības ministrijas administratīvajā sistēmā un, ka Aizsardzības ministrijai jāizvērtē šeit nepieciešamās gan strukturālās, gan individuālās konsekvences.
Pārrunājot VK vērtējumu par Latvijas virzību ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, Valsts prezidents atzīmēja, ka ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu ievērošana ir valsts reputācijas, kā arī labas pārvaldības jautājums.
Latvija daudzās jomās jau veiksmīgi īsteno ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, taču tie netiek sasaistīti ar Latvijas attīstības mērķiem un stratēģiju.
"Nacionālajā attīstības plānā, piemēram, neparādās konkrēti darāmie darbi un nenotiek sasaiste ar budžeta plānošanu, kas norādītu uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem kā politisku prioritāti," uzsver Levits, papildinot, ka pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) aprēķina Latvija līdz 2030.gadam būs sasniegusi vien 30 jeb 18% no 169 apakšmērķiem, ja tā nemainīs neko esošajā darbībā.
VK savā ziņojumā norāda, ka par ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu valstī nav politiski atbildīgas personas.
Irklis arī norādīja, ka arī VK organizētā publiskā diskusija "ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi - kā tos "piezemēt" Latvijā un izmantot tālredzīgi?" radīja plašu rezonansi ilgtspējas jomas ekspertu un entuziastu vidū un apliecināja, ka pašlaik šiem jautājumiem politiskajā dienas kārtībā atvēlēta pārāk maza loma. Uz mērķu sasniegšanu virzāmies nekoordinēti, kas lielā mērā skaidrojams ar to, ka valsts mērķi un valsts nauda "dzīvo katrs savu dzīvi" jeb nepietiekamu budžeta un attīstības plānošanas dokumentu sasaisti, uz ko VK norādījusi arī virknē citu revīziju.
Levits un Irklis bija vienisprātis - lai Latvija veiksmīgāk virzītos uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, būtiska loma ir arī aktīvai iedzīvotāju iesaistei. Mums būtu jāveicina iedzīvotāju iesaiste un izpratne gan ar pašvaldību, gan ar NVO aktīvāku atbalstu. VK ziņojumā ir norādīti labās prakses piemēri, tai skaitā Latvijas pašvaldībās.