Viņš norādīja, ka EP ir Eiropas politiskā sirds, kur satiekas ES pilsoņu dažādās intereses, domas un viedokļi. EP veidojas un izkristalizējas 450 miljonu Eiropas pilsoņu sabiedriskā domā. Prezidenta ieskatā, Eiropai savs ekonomiskais, intelektuālais un kulturālais potenciāls ir jāpielieto tā, lai Eiropas pilsoņi varētu savu dzīvi veidot atbilstoši vērtībām un sasniegt mērķus.
Levits atzīmēja, ka katras dalībvalsts pilsonis vienlaikus ir arī ES pilsonis. Tas nozīmē, ka viņš ir saistīts ar savu nāciju, sabiedrību, kultūru un valodu. Eiropas pilsonis ir savas demokrātijas nesējs un uzturētājs. Turklāt viņa politiskais apvārsnis ir saistīts ar savu valsti, tomēr, Valsts prezidenta ieskatā, ES pilsonim ar to nepietiek. Pēc Levita paustā, ES pilsonis ir arī atbildīgs par ES demokrātiju.
"Mums visiem Eiropas pilsoņiem ir kopīgs uzdevums - spēt pakāpties augstāk no tīri nacionālā līdz pārnacionālajam, eiropeiskam skatupunktam, tomēr pie šī kopējā skatupunkta mums vēl ir jāstrādā. Pēc Padomju Savienības sabrukuma Eiropa auga un apvienojās. Mākslīgi veidotās politiskās un ekonomiskās robežas pamazām tika nojauktas, tomēr mūsu apziņā šis robežas ir palikušas," EP deputātiem sacīja Latvijas Valsts prezidents.
Viņa ieskatā, robežas ir palikušas Eiropas sabiedrības atmiņā. Levits arīdzan uzsvēra, ka Eiropas vēsturiskais stāsts joprojām nereti tiek stāstīts tikai kā Rietumeiropas stāsts. Prezidents norādīja, ka tāds šaurs provinciālisms neļauj sasniegt mērķus, jo pilnvērtīgs Eiropas stāsts var būt tikai tāds, kur visas Eiropas tautas var atpazīt sevi un savu vēsturisko pieredzi.
"Šodienas ES nav centra un nav arī perifērijas. Šodien Eiropa tiek radīta un veidota Rīgā un Parīzē, Varšavā un Berlīnē, Bukarestē un Briselē, Prāgā un Romā. Tā tiek veidota visās Eiropas valstīs un visās Eiropas galvaspilsētās, tostarp arī Kijivā," teica Levits.
Viņš uzsvēra, ka ir vajadzīga kopīga izpratne par Eiropas vēsturi, kur būtu vieta arī katras Eiropas nācijas vēsturiskajai pieredzei. Tāpat, pēc prezidenta paustā, nepieciešams konsolidēt un veidot kopēju skatupunktu, no kura būtu redzama visa Eiropa - no ziemeļiem līdz dienvidiem, no austrumiem līdz rietumiem, no kura būtu redzama visa pasaule un Eiropas vieta tajā, lai skaidrāk varētu definēt, ko Eiropa vēlas sasniegt globāli.
Latvijas Valsts prezidents atsaucās uz vācu sociologa un filozofa Jirgena Hābermāsa teikto, ka ES lielākā problēma ir Eiropas publiskās domas trūkums. Pēc Levita paustā, situācija ir nedaudz uzlabojusies. Eiropas publiskā doma ir kļuvusi krietni reālāka pilsoņu apziņā, un tādas krīzes kā Covid-19 pandēmija, Krievijas īstenotais uzbrukums Ukrainā ir devis savu ieguldījumu eiropiešu kopējās apziņas veidošanā, kas, savukārt, kalpo par pamatu Eiropas rīcībspējai.
"EP ir unikāls un demokrātiski leģitīms Eiropas forums. Godātie deputāti, es aicinu jūs spēlēt aktīvāku lomu Eiropas publiskās domas veidošanā. Tas nenozīmē virzīt uz priekšu tikai nacionālās, ekonomiskās vai citas intereses, un tad sīvā cīņā iziet uz kompromisu. Parlamentārajās debatēs un lēmumos jums ir jāpanāk eiropeisks redzējums, kas ir krietni kvalitatīvāks, nekā tikai kaut kāda vienošanās par cenu," sacīja Levits.
Latvijas Valsts prezidents atzīmēja, ka EP deputātu risinājumiem jābūt eiropeiskiem un vienlaikus jāietver visu dalībvalstu pieredze un taisnīgās intereses. Tāpat tiem ir jāspēj veidot jaunus, kvalitatīvi daudz spēcīgākus lēmumus. Tieši to no EP deputātiem gaida Eiropas pilsoņi.
"Kad domājam par eiropeiskiem risinājumiem, mums skaidri jārunā arī par mūsu eiropeisko pamatu. Mūsu kopīgās vērtības, mūsu kopējā tiesību sistēma ES ir tieši šāds pamats. Tas atšķir ES no visām citām starptautiskajām organizācijām, no visiem citiem valstu blokiem. Mūsu vērtības un tiesību sistēma padara Eiropu un mūsu kopējo dzīvesveidu par pievilcīgu visiem un arī mums pašiem," teica Levits.
Viņa ieskatā, tādas vērtības kā demokrātija, tiesiskums, pamattiesības ir ES spēka avots. Pēc prezidenta paustā, ES dalībvalstis pašos pamatos ir stabilas, konsolidētas demokrātijas. Tomēr nākas sastapties ar nopietniem pārbaudījumiem un pats redzamākais no tiem ir vēlme un kārdinājums ierobežot likuma vara principus, vadoties no populistiskiem argumentiem par to, ko vēlas tauta.