Viņš arī norādīja, ka Eiropai ir jābūt "vēstures pareizā pusē", ja negribam nodot tās vērtības, uz kurām balstās Eiropas Savienība (ES), ja mēs negribam zaudēt ticamību nākamo paaudžu acīs.
Būt "vēstures pareizajā pusē" nozīmē būt Ukrainas pusē. Latvijas Valsts prezidenta ieskatā, karam jābeidzas ar Ukrainas uzvaru. Savukārt Krievijai karš ir nekavējoties jābeidz un jāaizvācas no Ukrainas.
"ES un tās dalībvalstis kopš kara sākuma ir sniegušas ievērojamu atbalstu Ukrainai. Esmu lepns, ka Latvija patlaban ir starp lielākajām palīdzības sniedzējām Ukrainai pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju. Ne tikai valdība, bet arī vietējās pašvaldības un liels skaits privātpersonu sniedz palīdzību - dara, ko vien var," EP deputātiem sacīja Levits.
Viņš arīdzan akcentēja, ka patlaban Ukrainai visvairāk ir nepieciešams militārais aprīkojums, lai uzvarētu karā, taču tai ir vajadzīgs arī taisnīgums un nākotne Eiropā. Pēc Levita paustā, agresīva kara uzsākšana pret citu suverēnu valsti ir lielākais iespējamais starptautisko tiesību noziegums - pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara mēs Eiropā piedzīvojam agresīvu karu.
Prezidenta ieskatā, starptautiskām tiesībām uz to ir jāreaģē - ir jābūt īpašam starptautiskam tribunālam, kas iztiesā agresijas noziegumu. Tas ir nepieciešams, ne tikai Ukrainai, bet arī tāpēc, lai nemazinātu kopš Otrā pasaules kara sasniegto starptautisko tiesību standartu, lai būtu pilnīgi skaidrs, ka agresīva kara uzsākšana ir noziegums un atbildīgie par to tiks saukti pie atbildības.
"Mēs neviens negribam dzīvot pasaulē, kur agresīvs karš būtu normalitāte. Taču patlaban nedz Starptautiskās tiesas, nedz Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā neietilpst tieši šī kara iztiesāšana. Tādēļ nepieciešams veidot īpašu tribunālu Krievijas agresijas pret Ukrainu iztiesāšanai. Tas ir ticis darīts Dienvidslāvijas, Ruandas, Kambodžas un citos gadījumos. Katrs gadījums ir bijis citādāks. Taču starptautiskā sabiedrība ir bijusi radoša un atradusi iespēju šādus tribunālus izveidot," sacīja Levits.
Latvijas Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija jau pagājušajā gadā, īsi pēc kara sākuma, bija viena no pirmajām valstīm, kas rosināja veidot šādu tribunālu. Priekšlikums jau ir guvis plašu atbalstu.
Levits pateicās EP deputātiem par 19.janvāra rezolūciju, kur vairākums izsaka atbalstu tribunāla veidošanai. Tāpat Latvijas Valsts prezidents atzīmēja, ka Eiropas Komisijas (EK) un Ukrainas samitā 3.februārī EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka ES veidos Starptautisku centru agresijas nozieguma Ukrainā izmeklēšanai, kas sāks vākt pierādījumus.
Levits uzsvēra, ka jāpanāk iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošana Ukrainas atjaunošanai. Tas attiecas ne tikai uz režīmam pietuvināto oligarhu aktīviem, bet jo sevišķi uz Krievijas Centrālās bankas aktīviem. Latvijas Valsts prezidenta akcentēja, lai arī tas ir komplicēti, juridiski tas ir nepieciešams. Arī tam ir vajadzīga politiskā griba. Levits pauda pārliecību, ka ES šāda politiskā griba būs.
Latvijas Valsts prezidents atsaucās uz EP priekšsēdētājas Robertas Metsolas sacīto Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, proti, ka Ukraina ir Eiropa un ukraiņu tautas nākotne ir ES. Levits atzīmēja, ka Ukrainai tas būs grūts ceļš, tomēr var redzēt arī ukraiņu apņēmību un drosmi.
"Mums ir daudz vieglāk būt drosmīgiem. Mums ir jāpieņem pareizais lēmums. Šis ir vēsturisks lēmums, un mums, iespējams, ir tikai viena iespēja to pieņemt. Ukrainas tauta ir pieņēmusi pareizo lēmumu. Tagad ir mūsu kārta to darīt," EP deputātiem sacīja Levits.