Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Lībagos vara attālinās, saikne nezūd

Kad Lībagu pagastā, kas ir viena no 16 pašvaldībām topošajā Talsu novadā, bibliotēkā aicinu vietējos iedzīvotājus uz sarunu par novada veidošanu, viņi atbild, ka pietrūkst informācijas par to. Nav skaidrs, kas paliks Lībagos, bet kas notiks novada centrā Talsos. Bet, kad rādu apvienošanās projektu, kas, kā tajā rakstīts, izlasāms katrā vietējā pašvaldībā un Talsu mājaslapā, viņi rausta plecus - ne tādu redzējuši, ne lasījuši, kaut gan viens eksemplārs turpat bibliotēkā atrodams.

Cilvēki stāsta, ka šobrīd svarīgākas ir tās lietas, kas notiek valstī, un jautājums par pašu izdzīvošanu, tāpēc nav laika sēdēt un lasīt vairāk nekā 50 lappušu garo sacerējumu, kaut gan tas sniedz atbildes uz daudziem lībadzniekus un citu pagastu iedzīvotājus interesējošajiem jautājumiem.

Iespējams, Lībagu ļaudis par novadu reformu maz informēti, jo līdz pēdējam brīdim bijuši pārliecināti - vietējā pašvaldība pieņēmusi lēmumu kopā ar Ģibuļu un Strazdes pagastu veidot Dižstendes novadu, un tikai pēdējā brīdī kļuvis skaidrs, ka jaunajā novadu kartē šie trīs pagasti tomēr iekļauti Talsu novadā.

Liela daļa Lībagu pagasta iedzīvotāju nav apbēdināti par šādu valdības lēmumu, jo paši to vēlējušies. Mundigciema, kas ir Lībagu pagasta administratīvais centrs un tikai dažu kilometru attālumā no Talsiem, vienīgā veikala īpašniece Ilona Rimoviča uzskata, ka nav nozīmes lieki satraukties, jo dzīve jau arī pēc novadu reformas tāpat ritēs savu gaitu. Viņa Lībagu pagasta nākotnes iespējas saskata tieši Talsu tuvumā, jo pagastā nav nevienas lielākas ražotnes un uzņēmuma, daudzi brauc strādāt uz pilsētu, bērni mācās Talsu skolās, apmeklē bērnudārzu, cilvēki brauc pie ārsta, iepirkties. Satiksme laba, viegli izbraukāt.

Atbalstu nesaņem

Gatavojot apvienošanās projektu, Lībagu, Ģibuļu un Strazdes pagasta pārstāvji tajā piedalījās tikai epizodiski, cerot, ka tomēr izdosies saglabāt ieceri par savu novadu. Saprotot, ka pēdējās cerības zudušas, viņi vērsās ar prasību Satversmes tiesā, taču tā noraidīta.

Tā kā šīs pašvaldības līdz šim nav pieņēmušas arī lēmumu par iekļaušanos Talsu novadā, tām nav bijusi iespēja saņemt valsts dotāciju infrastruktūras sakārtošanai. Tāpat, nosakot jaunā novada investīciju prioritātes, šo pagastu objekti sarakstos neparādās.

Talsu pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus, kura vadībā notika apvienošanās projekta izstrāde, uzskata, ka dotācija tomēr būtu jāsaņem arī šiem pagastiem, jo iedzīvotāji nav vainīgi, ka pašvaldība lēmusi citādi. "200 000 latu ir liels atspaids, īpaši tiem pagastiem, kuri paši ar saviem ieņēmumiem sevi nevar uzturēt un saņem dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Piemēram, Balgales pagasts par šo naudu izdarīja tik daudz, cik par savu budžetu nekad nevarētu paveikt, un ir svarīgi, ka pagasts novadā ienāk ar jau sakārtotu infrastruktūru. Domāju, ka jaunā novada dome pārskatīs projektā iekļautās investīciju prioritātes un, ja Talsu novadā ir arī Ģibuļi, Lībagi, un Strazdi, ņems vērā šo pagastu vajadzības."

Atšķirīgie noteikumi

Izvērtējot 35 000 iedzīvotāju lielā novada stiprās un vājās puses, secināts, ka galvenās problēmas var sagādāt atšķirīgie teritorijas plānojumi, nevienlīdzīgi attīstītā uzņēmējdarbība novada teritorijā, dažādie komunālo pakalpojumu nodrošināšanas principi, sociālo pabalstu piešķiršanas kārtība un apmēri.

Savukārt iedzīvotāji satraucas par vietējās varas attālināšanos. A.Lācarus atzīst: "Protams, novada vadītāju nevarēs satikt, tāpat kā pagastveci, lai tieši viņam pasūdzētos par nebūšanām. Taču katrā pagastā tiks izveidota pārvalde, un tās vadītājs pārraudzīs dzīvi un iedzīvotāju vajadzības tajā. Plānots atvērt arī divus jaunus pakalpojumu centrus, taču tas atkarīgs no finansiālajām iespējām."

Pārvaldēs iespēju robežās un atkarībā no pagasta vai pilsētas lieluma plānots saglabāt arī lielu daļu darbavietu - kasiera, lietveža, dzimtsarakstu pārziņa, grāmatveža un sociālā darbinieka, kas nozīmē, ka iedzīvotāji arī turpmāk uz vietas varēs saņemt visus pakalpojumus, ko līdz šim.

A.Lācarus ir pārliecināts, ka sakarā ar jaunās novada pārvaldes izveidi nedrīkstētu būt arī pārtraukums šo pakalpojumu sniegšanā, jo pašreizējie darbinieki savus pienākumus turpinās pildīt, kamēr darbu sāks jaunās pārvaldes. Arī pašu pakalpojumu sniegšanas kārtība nemainīsies līdz brīdim, kad tiks izstrādāta jauna, vienota visā novadā.

Apvienošanās projekts paredz saglabāt arī esošās bibliotēkas, kultūras namus, skolas - vismaz pirmās sešas klases - un bērnudārzus. Skaidras atbildes pašlaik nav vienīgi par novada mazākās - Strazdes - pamatskolas nākotni. "Jālemj gan par visām šīm lietām būs jaunajai novada domei, un, ņemot vērā to, ka pilnīgi visām pašvaldībām budžeti šogad krietni mazāki, simtprocentīgi garantēt, ka viss, kas uzrakstīts uz papīra, arī būs, šajā izdzīvošanas periodā tomēr nevar," saka Aivars Lācarus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas