Sarunu gribu sākt ar jautājumu par nu jau bēdīgi slavenajiem izbijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumiem ar privātajiem avioreisiem. Pirmdien koalīcijas partneri pauda, ka negaida Kariņa demisiju par šo. Premjere Evika Siliņa, kā raksta LETA, pauda: "Zināmā mērā viņa politiskā atbildība par šo jautājumu ir arī aizgājusi līdz ar viņa kā premjera demisionēšanu iepriekšējā valdībā." Lai gan skaidrs, ka ne jau lidmašīnu dēļ Kariņš gāza savu otro valdību. Rezumējot varam secināt: koalīcijai šķiet, ka jautājums izsmelts, vilciens aizgājis un ejam tālāk. Kā jūs uz šo skatāties – tas ir uzpūsts skandāls vai tomēr ir pamats runāt par vismaz politiskās atbildības uzņemšanos?
Pirmkārt, ja jau ir šāda loģika, tad varētu teikt, ka, nobalsojot pagājušajās Saeimas vēlēšanās, vēlētāji atbalstīja Kariņa lidināšanos ar privātajām lidmašīnām. Nu, nevar pielāgot politisko atbildību ar atpakaļejošu datumu, nevar pielāgot atbildību par lietām, par kurām sabiedrība vispār nezināja. Tas ir gaužām neveikls un neveiksmīgs skaidrojums, kas, domāju, vēl vairāk aizkaitina sabiedrību – ka politiķi neatbild par savu rīcību, jo ir kaut kad par kaut ko atbildējuši. Tāpēc arī sabiedrība ir uzcepusies, jo tas aizskar uzreiz trīs fundamentālas lietas.
Pirmā – atsvešinātība un augstprātība. Turklāt augstprātības problēma jau tāpat pastāv daudzus gadus un arī varas atsvešinātība no sabiedrības. Un, ja runājam par simboliem, kas elites atsvešinātību no sabiedrības demonstrē, tad tā ir privātā lidmašīna. Jo privātā lidmašīna ir elites distancēšanās no cilvēkiem – tāds liels simbols. Pat ne automašīna, bet tieši lidmašīna, jo mašīnu – labāku vai sliktāku – liela daļa cilvēku var atļauties nopirkt, bet privāta lidmašīna ir simbols, kas visā pasaulē tiek uztverts kā tāds "nu, tu vari atļauties ar tiem plebejiem nelidot vienā lidmašīnā un lidot, kā tev ienāk prātā".
Visu sarunu lasiet avīzes Diena trešdienas, 6. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00