Viņa teica, ka pamazām, atceļot ierobežojumus, atsākas arī satiksme. Kopīgais pasažieru samazinājums Eiropā ir 96%, nedaudz labāka situācija ir Ziemeļvalstīs un Baltijā - samazinājums 93-94%, salīdzinot ar pērno gadu.
"No krīzes sākuma tika veidoti dažādi scenāriji, kā aviācijas nozare atkopsies un katru reizi bija trīs scenāriji - optimistiskais, reālistiskais un pesimistiskais. Lidosta Rīga marta vidū izvēlējās pesimistisko prognozi, paredzot lēnu darbības atjaunošanos kaut kad augusta beigās, ar ne vairāk kā 1,6 miljoniem pasažieru gada beigās," teica Odiņa, skaidrojot, ka, pamatojoties uz šo prognozi, tika veikta resursu plānošana, kas paredzēja atbrīvot no darba aptuveni 570 darbiniekus.
Savukārt aprīļa vidū bija jaunas prognozes no Starptautiskās lidostu padomes, un tās bija nedaudz optimistiskākas, teica Odiņa, piebilstot, ka lidosta izvērtēja savus iepriekšējos lēmumus attiecībā uz darbinieku skaitu, izdevumiem un investīcijām.
"Izvēlējāmies piemērotāku, reālistiskāku prognozi, kas paredzēja darbības pakāpenisku atjaunošanos jau maijā, sasniedzot aptuveni 20-30% līdz vasaras beigām. Līdz ar to pārskatījām resursus un darbu varēja saglabāt vēl 220 darbinieki," stāstīja lidostas vadītāja.
Viņa pauda, ka pašreiz lidostā ir 945 darbinieki, kopumā tika atlaisti 353 darbinieki.
Odiņa norādīja, ka lidosta skatās, kā attīstās situācija un, piepildoties prognozēm, augusta beigās varētu sākt pakāpeniski darbiniekus aicināt atpakaļ darbā.
Pērn lidosta Rīga apkalpoja 7,798 miljonus pasažieru, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2018.gadā, savukārt šogad pirmajā ceturksnī - 1,251 miljonu pasažieru, kas ir par 12,6% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā.
Latvijā kopš 13.marta līdz 9.jūnijam saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību bija izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu. Tostarp kopš 17.marta bija atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām.
Starptautiskā lidosta Rīga ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.