Aptaujas dati liecina, ka tikai 24% no aptaujātajiem cilvēkiem atbildēja, ka strādātu kopā ar šizofrēnijas slimnieku. Lielākā daļa aptaujāto vai nu neizslēdz varbūtību, ka, iespējams, varētu pieņemt šizofrēnijas slimnieku kā kolēģi, vai arī nekādā gadījumā nestrādātu vietā, kur strādā cilvēks ar garīgās veselības problēmām.
Latvijā Reģistra uzskaitē reģistrētas 18 705 personas ar šizofrēniju, taču patiesībā ar šizofrēniju sirgstošo cilvēku skaits ir lielāks. Lai mazinātu stereotipus par šizofrēnijas slimniekiem, biedrība Gaismas Stars organizē informatīvu kampaņu Atklāti par šizofrēniju.
Eksperti skaidro, ka iemesli, kādēļ cilvēki ar nenoteiktību vai noliedzoši vērtē iespēju strādāt kopā šizofrēnijas slimnieku, ir zināšanu trūkums un sabiedrībā valdošie kļūdainie stereotipi. "Iemesli, kādēļ personas ar šizofrēniju zaudē darbu, vai arī viņām tas tiek liegts, visbiežāk ir saistīti ar esošajiem stereotipiem par šizofrēniju, kā arī nezināšanu par šīs slimības būtību. Lielākoties personas ar šizofrēnijas saslimšanu nestrādā pilnu (astoņu stundu) darba dienu. Vienojoties par darba apjomu un samazinātu darba stundu skaitu, šos cilvēkus ir iespējams kvalitatīvi iesaistīt darba tirgū," sacīja biedrības Gaismas Stars pārstāvis, ergoterapeits Jānis Urtāns. Viņš norādīja, ka izprotot šo cilvēku vajadzības, šizofrēnijas slimnieki ir spējīgi strādāt, lieliski iekļaujas darba kolektīvā un spēj veiksmīgi pildīt savus darba pienākumus.
"Kopumā attieksme pret psihiskajām saslimšanām ir daudz negatīvāka nekā attieksme pret fiziskajām saslimšanām. Šādas sociālas atgrūšanas iemesli ir saistīti ar kļūdainajiem priekšstatiem par to, ka visi šizofrēnijas pacienti ir potenciāli bīstami, agresīvi, nestabili un neprognozējami, kas patiesībā neatbilst reālajai situācijai," uzskata psiholoģe Ilze Damberga.