Pašas Lietuvas nostāja saglabājas svārstīga - par spīti iepriekš teiktajam, ka Lietuva konstitūcijas ierobežojumu dēļ nevarēs pildīt kaimiņvalstīm doto solījumu par kopuzņēmuma izveidi Rail Baltica II projekta īstenošanai, Lietuvas satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs pēc visai saspringtām diskusijām ar Latvijas un Igaunijas EP deputātiem tomēr pieļāvis iespēju solīto izpildīt. Šo soli Lietuvas mediji jau paspējuši dzēlīgi nodēvēt par " kažoka apgriešanu uz otru pusi", bet R.Zīle norāda, ka ministra teiktais nekliedē Latvijas un Igaunijas bažas par iespējamiem projekta bremzēšanas mēģinājumiem no Lietuvas puses.Prasīs ievērot vienošanosLietuvas neizlēmība, līdzīgi kā Visaginas atomelektrostacijas kopprojektā, jau ir novilcinājusi projekta virzību - vēl aprīlī Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ministri vienojās mēneša laikā definēt Rail Baltica otrās kārtas realizācijai nepieciešamā kopuzņēmuma veidošanas galvenos pamatprincipus, paredzot līdz jūlija beigām nokārtot nepieciešamās formalitātes tā izveidei. Tā vietā Latvijas un Igaunijas satiksmes ministriju pārstāvjiem nākamnedēļ Eiropas Komisijā nāksies uzstāt, lai Lietuva ievēro iepriekš panāktās vienošanās, Dienai teica Satiksmes ministrijas Sauszemes transporta departamenta Dzelzceļa nodaļas vadītājs Jānis Eiduks, kurš pārstāvēs Latviju gaidāmajās sarunās.R.Zīle norāda, ka Lietuvas iepriekš paustā vēlme atteikties no sākotnējās ieceres par kopuzņēmuma izveidi Rail Baltica projekta realizācijai vieš uztraukumu par to, ka projekta īstenošana tiks būtiski apdraudēta. Galvenokārt tas saistīts ar risku zaudēt projektam atvēlēto Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, jo tas ir garantēts tikai līdz 2016.gadam, bet projekta kavēšanās gadījumā var tikt novirzīts citur.EP deputāts uzskata, ka būtu nekorekti, ja projektam pieejamie ES līdzekļi tiktu izmantoti tikai dzelzceļa attīstībai Lietuvas teritorijā, jo tiem būtu jākalpo pēc iespējas vairāku ES valsts interesēm un jāsniedz maksimāla pievienotā vērtība.Visu rakstu lasi piektdienas Dienā!
Lietuvai pārmet Rail Baltica kavēšanu
Lietuvas svārstīgums un vilcināšanās par Baltijas valstu kopuzņēmuma izveidi dzelzceļa attīstības projekta Rail Baltica otrās kārtas īstenošanai, iespējams, ir saistīts ar Lietuvas cerībām ar projekta palīdzību gūt labumu no iespējamā kravu apgrozījuma pieauguma starp ES valstīm un Krieviju - šādas bažas pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība).
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.