Opozīcijas deputāte Regīna Ločmele (S) Saeimas sēdes laikā atzīmēja, ka šis likumprojekts kļūs par vienu no pamatdokumentiem valsts un pašvaldības politikas izstrādē turpmākajos gados. Likumprojekts risinās svarīgākos jautājumus saistībā ar tiesībām Latvijas iedzīvotājiem uz mājokli un palīdzību no valsts un pašvaldību puses. Tika izdarīts ļoti liels darbs gan darba grupā, gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijā, teica Ločmele, sakot lielu paldies ministrijām, sabiedriskajām organizācijām un deputātiem.
Likumprojekta izskatīšanas gaitā novērota katastrofiska situācija ar dzīvokļu piešķiršanu bāreņiem. Uz trešo lasījumu komisija strādās pie tā, lai nodrošinātu iespēju visiem bāreņiem tikt pie sava mājokļa uz pēc iespējas ilgāku laiku. Pašvaldības arī aktualizējušas jautājumu par dzīvokļiem jaunajiem speciālistiem, un uz galīgo lasījumu plānots spert soli, lai katrā pašvaldībā jaunajiem speciālistiem tiktu nodrošināts mājoklis, un viņi paliktu attiecīgajā pašvaldībā.
Likumprojekts papildināts ar normu, kas nosaka, ka palīdzību personai sniedz tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, izņemot gadījumos, kas saistīti ar bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, repatriantiem, maznodrošinātām personām, kā arī gadījumos, kad palīdzību lūdz persona, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss.
Likumu arī rosina papildināt ar priekšlikumu, kas paredz, ka pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību un nosacījumus, kā arī termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums.
Tāpat plānots iestrādāt noteikumu, ka pašvaldības dome ir tiesīga lemt par tai piederošas neizīrētas dzīvojamās telpas nodošanu atsavināšanai likumā noteiktajā kārtībā, ja šī telpa nav nepieciešama palīdzības sniegšanai nevienai no pašvaldības domes saistošajos noteikumos paredzētajām personu kategorijām. Ja pašvaldības dome pieņēmusi lēmumu atsavināt tai piederošu neizīrētu dzīvojamo telpu, šo dzīvojamo telpu būs jāizslēdz no neizīrēto dzīvojamo telpu saraksta.
Saeima arī atbalstīja priekšlikumu, kas paredz, ka tiesības uz nodrošinājumu ar pašvaldības dzīvojamo telpu bez vecāku gādības palicis bērns iegūst, sasniedzot pilngadību. Bez vecāku gādības palikušu bērnu ar dzīvojamo telpu pašvaldība nodrošina, pamatojoties uz personas iesniegumu. Likumā noteikto palīdzību bez vecāku gādības palicis bērns ir tiesīgs prasīt ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
Likumprojekts arī papildināts ar nodaļu par sociālo dzīvokļu izīrēšanu. Likums paredzēs, ka sociālā dzīvojamā māja ir pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja, kurai ar attiecīgās pašvaldības domes lēmumu noteikts tāds statuss, kurā visus dzīvokļus izīrē personām (ģimenēm), kas, ievērojot šā likuma nosacījumus, atzītas par tiesīgām īrēt sociālo dzīvokli, un kurā papildus tiek nodrošināti īrniekam nepieciešamie sociālie pakalpojumi.
Likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" izpratnē sociālais dzīvoklis ir pašvaldībai piederošs dzīvoklis vai atsevišķa dzīvojamā telpa, kurai pašvaldība noteikusi sociālo statusu. Atsevišķa dzīvojamā telpa ir ar kopējā lietošanā esošām palīgtelpām.
Sociālā dzīvojamā māja varēs būt arī biedrības vai nodibinājuma, kas dibināts ar mērķi aizstāvēt personu ar invaliditāti intereses, īpašumā esoša dzīvojamā māja, kura pielāgota personām ar invaliditāti, kuras cēlonis ir, piemēram, redzes, dzirdes, garīga rakstura vai kustību traucējumi, vajadzībām. Šajā mājā dzīvokļus ar īres maksas atvieglojumiem varēs izīrēt personām ar invaliditāti un kurā vienlaikus šīm personām varēs nodrošināt arī citius sociālos pakalpojumus, ja pašvaldība būs deleģējusi biedrībai vai nodibinājumam šādas sociālās dzīvojamās mājas izveidošanu.
Dzīvokli sociālajā dzīvojamā mājā vai sociālo dzīvokli būs tiesīga īrēt trūcīga vai maznodrošināta persona, kura audzina bērnu ar invaliditāti, ja tas nav nodrošināts ar atsevišķu istabu vai dzīvojamā telpa ir bez ērtībām vai ar daļējām ērtībām jeb atzīta par lietošanai nederīgu. Tāpat tiesības būs atsevišķi dzīvojošai personai ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti, atsevišķi dzīvojošai pensijas vecumu sasniegušai personai un ģimenei, kurā visi ģimenes locekļi ir pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti.
Īrēt sociālo dzīvokli varēs arī persona, kura būs izstājusies no sociālās rehabilitācijas un aprūpes iestādes un saskaņā ar sociālā dienesta atzinumu spēj dzīvot patstāvīgi.
Sociālo dzīvokli nodos personas lietošanā, noslēdzot sociālā dzīvokļa īres līgumu. To noslēgs uz laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem. Sociālā dzīvokļa īres maksu noteiks attiecīgās pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija.
Likumprojektu parlamentāriešiem vēl būs jāizskata vienā lasījumā.
LETA jau ziņoja, ka šis bija viens no likumprojektiem, ko sāka izskatīt iepriekšējais Saeimas sasaukums, un sākoties pilnvaru termiņam 13.Saeimai, tā izvēlējās turpināt to izskatīt.