Saskata virkni pārkāpumu
"Pašreizējais statuss ir tāds, ka K. un F. Lipmani ir iesnieguši attiecīgu sūdzību ECT un tiesa patlaban atbilstoši noteiktajai procedūrai izvērtē, vai šo sūdzību pieņemt un attiecīgi ierosināt tiesvedību," Dienai skaidro Lipmanu advokāte Lauma Balode. Kā sūdzības pamatojums norādīts arguments, ka Latvijā ir pārkāptas Lipmanu tiesības uz īpašumu un taisnīgu tiesas spriešanu. Tie ir ļoti plaši jēdzieni, tomēr šajā gadījumā runa ir par notikumu hronoloģiju, sākot ar valdības pieņemto likumu par valstij piederošo kapitāla daļu atsavināšanu un tam sekojošo lēmumu pārdot valstij piederošās Grindeks akcijas, kas nekādi nebija saistīti ar iespējamo pārkāpumu no Lipmanu puses un kas tika pieņemti pirms tika atrisināts strīds Administratīvajā tiesā par to, vai Lipmanu ģimene ir pārkāpusi normatīvus attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu akciju sabiedrībā un no tā izrietošajiem pienākumiem. Tāpat sūdzībā norādīts, ka valsts tiesvedībā pret K. un F. Lipmaniem par iepriekšminēto it kā pārkāpumu Lipmaniem tika pieņemts nelabvēlīgs spriedums, paredzot piedzīt 1,9 miljonus eiro, tajā pašā laikā divās citās – mazo Grindeks akcionāru ierosinātās analoģiskās tiesvedībās, kas notika pirms valsts prasības izskatīšanas, – tiesa visās instancēs prasības pret Lipmaniem noraidīja kā nepamatotas, norāda L. Balode. Pēc viņas skaidrotā, tieši šajā niansē ir būtisks pamats ECT izvērtēt, vai Latvijas jurisdikcijas tiesvedībā nav pārkāptas personas tiesības uz īpašumu un taisnīgu tiesu.
"Ir diezgan pamatots jautājums, kādu zināmu un nezināmu iemeslu dēļ divos gadījumos dažādi tiesu sastāvi trijās instancēs pilnībā noraida prasības pret mums, bet tiesvedībā, kurā pret mums vērsās valsts, notika pilnīgi pretēji – faktiski tieši tādā pašā identiskā situācijā pēkšņi tiesa izlemj, ka tomēr mums kādam kaut kas ir jākompensē, lai gan visi dokumenti un visi notikumi rāda, ka mēs nevienā brīdī neko neesam pārkāpuši," Dienai pauda K. Lipmans, piebilstot, ka tiesvedības process valsts prasības izskatīšanā vispār bijis diezgan aizdomīgs gan attiecībā uz dažādu pakāpju instanču tiesu lēmumiem, gan arī saistībā ar tiesvedības procesos iesaistītajām amatpersonām un viņu savstarpējo saikni dažādos laika posmos.
Viņš arī asi kritizē zvērināta tiesu izpildītāja Andreja Glumova, iespējams, prettiesisko rīcību, vēl pirms pilnīgas strīda atrisināšanas tiesās nepamatoti lielā apjomā apķīlājot Lipmanu īpašumus, kā arī dodot rīkojumu bankām no K. un F. Lipmanu kontiem piedzīt tiesas noteiktos 1,9 miljonus eiro. Tas tika izdarīts, pat neskatoties uz faktu, ka tajā brīdī Rīgas apgabaltiesā vēl nebija pabeigta Lipmanu lūguma atlikt tiesas sprieduma par 1,9 miljonu eiro piedziņu izskatīšana, uzsver K. Lipmans.
Četras sūdzības
L. Balode Dienai norādīja, ka savukārt 29. jūnijā Rīgas apgabaltiesa pieņēmusi lēmumu šo Lipmanu lūgumu noraidīt, taču ir būtiska nianse – lēmums ir pamatots ar konstatējošu faktu, ka piedziņas spriedums jau ir reāli izpildīts, līdz ar to tiesai nav īsti pamatojuma lemt par sprieduma atlikšanu. Līdz ar to sanāk, ka tiesu izpildītāja rīcības dēļ vēlreiz, iespējams, ir pārkāptas Lipmanu tiesības uz taisnīgas tiesas spriešanu, par ko, visticamāk, tiks iesniegta papildu informācija ECT. "Lai gan juridiski spriedums par piedziņu ir stājies spēkā un to (īstenot piedziņu – red.) teorētiski varēja darīt, tomēr labā tiesu prakse ir – kamēr tiesā nav galīgi atrisināts strīds, šajā gadījumā jautājums par sprieduma izpildes atlikšanas lūgumu, tiesu izpildītājam, šo faktu zinot, būtu bijis korekti sagaidīt tiesas lēmumu šajā jautājumā. Turklāt šajā gadījumā no kontiem norakstītā nauda ir tikai viena nianse, bet tajā pašā laikā pēc tiesu izpildītāja rīkojuma bija apķīlāti arī K. un F. Lipmana nekustamie īpašumi, viņiem piederošās kapitāla daļas uzņēmumos. Turklāt sprieduma nodrošināšanai nepieciešamais īpašuma apķīlājuma apjoms bijis vairāk nekā desmitkārt lielāks nekā prasītā summa. Būtiski arī – bankas kontos bija pietiekams naudas daudzums, lai segtu šos 1,9 miljonus eiro. Faktiski tiesu izpildītājs vispirms nenoskaidroja, vai banku kontos ir pietiekams naudas daudzums (kas ir visvienkāršāk izdarāms), bet noteica apķīlājumu teju pilnīgi visai Lipmanu mantai, un īsti nav skaidrs, kāds bijis šāda lēmuma pamatojums," norādīja L. Balode.
Par tiesu izpildītāja rīcību Lipmani Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā ir iesnieguši četras sūdzības, kurās viens no būtiskākajiem faktoriem ir tas, ka "visas šādas atzīmes reģistros par piedziņas vēršanu – pat ja šie apķīlājumi tiek dzēsti – paliek redzamas arī nākotnē. Un šādiem publiski redzamiem ierakstiem var būt neatgriezeniska ietekme uz reputāciju – gan tiešā veidā uz Lipmanu reputāciju, gan viņiem piederošo uzņēmumu, tostarp Grindeks reputāciju. Jo šādu ierakstu esamībai var būt negatīva ietekme uz potenciālo investoru vai sadarbības partneru lēmumiem saistībā ar sadarbību ar Lipmaniem vai viņu uzņēmumiem," akcentē advokāte. Vienlaikus tiesvedības procesā šobrīd ir arī Grindeks prasība pret valsti atmaksāt 2015. gadā valstij izmaksātās dividendes. Prasības pamatā ir juridiskas nianses, kas savukārt izriet no patlaban spēkā esošā Lipmaniem nelabvēlīgā sprieduma. Proti, ir izveidojusies situācija, ka juridiski valsts jau 2014. gadā bija pārdevusi savas akcijas un līdz ar to 2015. gadā nevarēja saņemt dividendes. "Lai gan 2015. gadā Grindeks valsts akciju izsole vēl nebija bijusi, taču, tā kā Rīgas apgabaltiesas spriedumā tika konstatēts, ka Lipmaniem bija jāizsaka obligātais atpirkšanas piedāvājums, un attiecīgi tika nolemts piedzīt starpību starp akciju vērtību un pārdošanas cenu uz brīdi, kad viņiem it kā bija jāizsaka akciju obligātais piedāvājums 2014. gadā, tādējādi ar tiesas spriedumu tika izveidota juridiska situācija, ka it kā valsts akcijas ir pārdevusi 2014. gadā. Tas savukārt nozīmē to, ka 2015. gadā Latvijas valsts nevarēja saņemt par šīm akcijām dividendes," skaidro L. Balode, piebilstot, ka patlaban tiesā atrodas arī F. un K. Lipmanu prasība pret valsti par 1,9 miljonu eiro piedziņu saistībā ar valsts nodarītajiem zaudējumiem F. un K. Lipmaniem, jo akciju vērtība ir tikusi piedzīta, taču akcijas Lipmani nav saņēmuši, kam būtu jānotiek obligātā atpirkšanas piedāvājuma rezultātā. Patlaban tiesvedības uzsākšanas datums šajā prāvā vēl nav noteikts.
Virkne dīvainu notikumu
Lipmanu ģimenes strīda ar valsti Possessor (pirms tam – Privatizācijas aģentūras, PA) personā saknes meklējamas vairāk nekā piecus gadus senā pagātnē, kad 2016. gada 8. novembrī atklātās izsolēs biržā par tam brīdim ārkārtīgi zemu cenu – tikai 3,85 eiro par akciju – tika pārdotas visas valstij tobrīd piederošās Grindeks akcijas. Tā laika premjera Māra Kučinska un Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena parakstītā Ministru kabineta (MK) 2016. gada 26. septembra rīkojuma Par akciju sabiedrības Grindeks akciju pārdošanas nosacījumiem publiski pieejamajā daļā lasāms ļoti skops teksts: "Pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 142. panta pirmo daļu, apstiprināt valstij piederošo 219 780 akciju sabiedrības Grindeks akciju pārdošanas nosacījumus." Šā lēmuma rezultātā jau 2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā tika pārdotas visas valstij tobrīd piederošās un PA turējumā esošās Grindeks akcijas. Lai gan 2016. gadā uzņēmuma akcijas vidējā cena biržā bija virs 5,2 eiro, izsolē tās tika pārdotas par 3,85 eiro gabalā, kopā valstij saņemot 846 tūkstošus eiro. K. Lipmans uzsvēra – izsolē tika liegts piedalīties Lipmaniem, taču nekādi argumenti šādam lēmumam netika sniegti. Tajā pašā laikā atbilstoši normatīviem Lipmaniem kā lielākajiem akcionāriem bija akciju pirmpirkuma tiesības, ko, visticamāk, viņi arī būtu izmantojuši un attiecīgi jau tālāk īstenotu visas normatīvos noteiktās procedūras. Līdz ar to pirmšķietami šajā situācijā valsts ir pati pārkāpusi normatīvus, nodarot lielajiem akcionāriem būtiskus zaudējumus. Šajā kontekstā gan K. Lipmans akcentē vēl kādu būtisku niansi. Vēl pirms domstarpību sākšanās ar valsti – 2009. gada 8. maijā – Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija (FKTK) F. Lipmanam, kurš personīgi vēlējās iegādāties noteiktu daudzumu Grindeks akciju, bija izsniegusi atzinumu, kur melns uz balta rakstīts, ka, ja viņš iegādāsies Grindeks akcijas tādā apmērā, kas kopā ar iesniedzēja vecākiem piederošajām akcijām sasniegs vai pārsniegs 50 procentus no uzņēmuma balsstiesīgajām akcijām, «ne iesniedzējam, ne viņa vecākiem neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 61. pantam un 61.1. pantam paziņot par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu akciju sabiedrībā Grindeks, kā arī neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 66. panta 1. daļas 1. punktam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu». Šo notikumu pārzinātāji Dienai uzsver, ka akciju pārdošanai īsti nebija ne meklēts izdevīgāks brīdis, ne veiktas kādas sarežģītākas aplēses par pārdošanas procesa organizēšanu un izdevīgākās cenas iegūšanu. Tā vietā nolemts Grindeks akcijas pārdot iespējami ātri, sākumcenu aprēķinot pēc formulas – 80% no vidējās svērtās vienas akcijas cenas biržā divu mēnešu periodā pirms akciju pārdošanas noteikumu apstiprināšanas, bet ne mazāk kā 3,77 eiro par vienu akciju.
Rezultātā Grindeks akciju valsts paketes izsoles sākumcena tika noteikta 3,78 eiro par vienu akciju, un akcijas, kuru vidējā cena 2016. gadā bija 5,20 eiro par akciju, tika pārdotas par būtiski zemāku cenu – 3,85 eiro. Protams, ne tobrīd, ne arī vēlākajos notikumos neviena amatpersona atbildību par šo valstij ievērojamus zaudējumus nodarījušo "darījumu" neuzņēmās, taču skaidrs, ka bija personas, kam šis darījums bija ārkārtīgi ienesīgs. Nedaudz vairāk nekā trīs mēnešus pēc izsoles un divarpus mēnešus pēc Saeimas frakcijas No sirds Latvijai publiskas kritikas par šo ekonomiski neizprotamo darījumu M. Kučinska valdība, tostarp A. Ašeradena vadītā EM nolēma, ka šajā lietā varētu mēģināt atrast kādu vainojamo, pēkšņi "pamanot", ka, iespējams, valsts nav guvusi pietiekami lielus ieņēmumus no akciju pārdošanas. Acīmredzami valdībā tobrīd tika secināts un attiecīgi izlemts tiesāties ar K. Lipmanu un F. Lipmanu, kuru "darbības (bezdarbības) dēļ valsts pensiju budžetam, iespējams, ir nodarīti zaudējumi saistībā ar neizteikto akciju sabiedrības Grindeks akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu". Balstoties uz šādu pieļāvumu, valdība uzdeva PA vērsties tiesā pret Lipmaniem ar prasību piedzīt no viņiem 1,903 miljonus eiro, ko tieši viņu rīcības dēļ esot zaudējusi Latvijas valsts. Lipmaniem gan toreiz, gan joprojām tiek pārmests, ka viņi 2014. gadā nav izteikuši valstij piedāvājumu izpirkt Grindeks akcijas, lai gan tikai gadu vēlāk – 2015. gada 21. oktobrī – Laimdotas Straujumas tobrīd vadītā valdība pieņēma MK rīkojumu, kas paredzēja Grindeks un vēl virknes valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto uzņēmumu valsts kapitāla daļu pārdošanu, pamatojoties uz jau 2014. gada 16. oktobrī pieņemto Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību. pārvaldības likumu.