LLKC informē, ka šā gada intensīvajās lietavās bojā gājusi ne vien kultūraugu raža, bet mitruma dēļ no pastiprināti sablīvētās augsnes izskaloti arī augsnei būtiski barības elementi, piemēram, minerālais slāpeklis, kalcijs, kālijs un vēl citi, kas ir ļoti nozīmīgi sekmīgai veģetācijai nākamajā sezonā.
LLKC eksperti novērojuši, ka barības vielu samazināšanās turpinās arī rudenī, kad zemi uzar, lai tādu atstātu līdz pavasarim. Nokrišņi, sniega un sala ietekme ziemā veicina augsnes fizisko eroziju un degradāciju, jo augiem svarīgie barības elementi aizvien turpina izskaloties. Sevišķi bīstami šie procesi ir smilts un mālsmilts augsnēs. Sekas var būt tādas, ka augsnes auglības palielināšanai jāizmanto aizvien lielākas minerālmēslu devas pavasara sējā.
Vienlaikus LLKC eksperti norāda, ka šo situāciju var risināt, sējot zaļmēslojumu. "Jau izsenis par zaļmēslojumu jeb starpkultūru kalpo ziemas rudzi, kuriem piemīt daudzas vērtīgas īpašības, un ir tikai viens trūkums - to nevajadzētu sēt ar kailgliemežiem piesārņotās platībās. Taču ne visi zina, ka ziemas vīķis arī ir brīnišķīga zaļmēslojuma kultūra, kas lieliski strādā tandēmā ar ziemas rudziem. Tam, tāpat kā visiem tauriņziežiem, piemīt unikāla īpašība ar gumiņbaktēriju palīdzību saistīt atmosfēras slāpekli," sacīja LLKC Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.
Viņš piebilda - lai optimāli izpaustos abu zaļmēslojumu labākās īpašības, tad ideālā attiecība saskaņā ar pētījumu datiem, ir sēt 65 kilogramus ziemas rudzu uz hektāru zemes un 45 kilogramus ziemas vīķu uz hektāru zemes. Ja lauks ir ļoti nezāļains, tad ziemas rudzu devu palielina līdz 80 kilogramiem uz hektāru un ziemas vīķus jāizsēj tādā pašā devā. Ziemas vīķu un ziemas rudzu maisījums īpaši ieteicams izmantošanai bioloģiskajās saimniecībās, dārzkopības un konvencionālajās augkopības saimniecībās ar mazu kultūru skaitu.
LLKC darbojas kopš 1991.gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijas teritorijā. Tā pastāvēšanas mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.