Iniciatīvas rezultātā visiem Latvijas iedzīvotājiem noteiktās situācijās būs pieejams līdzvērtīgs atbalsts neatkarīgi no tā, kādā pašvaldībā viņi dzīvo, bet pašvaldībām būs pienākums nodrošināt saviem iedzīvotājiem pašu nepieciešamāko pakalpojumu grozu, norādīja Kalve.
Vaicāta par citiem Labklājības ministrijas (LM) šogad prioritāriem darbiem, Kalve pastāstīja, ka būtisks izaicinājums būs lēmuma pieņemšana par asistenta pakalpojumu personām ar invaliditāti. Ministres padomniece klāstīja, ka variantam, kas potenciāli apmierinātu mērķa grupu, papildus varētu būt nepieciešami ap 20 miljoniem eiro.
Paralēli tam turpināsies arī iesāktais darbs pie bērnu tiesību aizsardzības sistēmas sakārtošanas jeb bāriņtiesu reformas un valsts sociālās aprūpes centru darba uzlabošanas. Tāpat šogad plānots pilnībā ieviest minimālā ienākumu atbalsta sistēmu. Vienlaikus tiks rosināts pārskatīt ģimenei sniegto valsts atbalstu, pavēstīja Kalve.
Atskatoties uz pagājušo gadu, kā galveno veikumu labklājības jomā ministre uzsvēra to, ka sākts darbs pie minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanas. No šī gada 1.janvāra sākta minimālās valsts pensijas aprēķina bāzes paaugstināšana - palielināti minimālās vecuma pensijas apmēri, kā arī paaugstināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts personām ar invaliditāti. Palielinātas arī minimālās invaliditātes pensijas.
LM ieskatā vienlīdz būtiski ir, ka no 2019.gada 1.jūlija par 100 eiro, proti, no 213,43 līdz 313,43 eiro, ir palielināts īpašas kopšanas pabalsts bērniem ar ļoti smagu invaliditāti un pilngadīgām personām, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības. Tāpat no 2019.gada 1.jūlija adoptētājiem ir tiesības uz jaunu valsts sociālo pabalstu - bērna adopcijas pabalstu līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai. Ministrijā skaidroja, ka bērnam līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai šis pabalsts ir 107,50 eiro, savukārt no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 129 eiro.
No 2019.gada 1.aprīļa arī palielināts valsts sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojums, nodrošinot darba samaksas palielinājumu vidēji par 30%, norādīja ministres padomniece.
Pakāpeniski norit arī darbs pie mūsdienīgu, sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanas, stāstīja Kalve. Ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu jau šobrīd sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi tiek sniegti 468 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, 1045 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 423 to likumiskajiem pārstāvjiem. Jau šogad ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu tiks izveidota jauna pakalpojumu infrastruktūra 30 pašvaldībās.
Jau vēstīts, ka tiesībsargs Juris Jansons pērn kritizējis valdības pieeju budžeta veidošanā, apgalvojot, ka, paraugoties konkrēti, redzams, ka sociāli vismazāk aizsargātājiem iedzīvotājiem, piemēram, bērniem, pensionāriem un personām ar invaliditāti, šogad dzīvē pēc būtības nekas nemainās. Jansons atgādināja, ka valdība bija apstiprinājusi minimālā ienākuma līmeņa koncepciju, tomēr septembrī fiskālās telpas dēļ šie plāni atcelti. Viņaprāt, tagad dažādi palielinājumi notikuši pēc pārpalikuma principa.
Vaicāts, kādas būs visa minētā sekas, viņš prognozēja, ka nabadzības un nevienlīdzības līmenis nemazināsies. "Es domāju, ka statistika varbūt uzrādīs kaut ko citu, bet sociālā realitāte stipri atšķirsies," uzsvēra tiesībsargs.
Jansons arī atgādināja, ka trūcīguma slieksnis Latvijā saglabāsies 128 eiro. Esošā sistēma paredz, ka persona pat ar viena eiro lielākiem ienākumiem atbalstam vairs nekvalificējas. Tiesībsargs uzsvēra, ka šis slieksnis neatbilst sociāli atbildīgas valsts principam un atgādināja, ka tādēļ pērn vērsies Satversmes tiesā.