Kā zināms, apspriešanai Saeimā tika virzītas divas LNO likuma grozījumu stratēģijas. LNO iesniegtais modelis paredz valdi četru locekļu sastāvā, kas nodrošinātu efektīvu LNO pārvaldību, lēmumu pieņemšanā vienlīdz būtisku lomu atvēlot gan finanšu vadības nodrošināšanai, gan mākslinieciskajai kvalitātei un izaugsmei, kā arī sekotu, lai valdes paplašināšana nepalielinātu adminsitratīvās izmaksas.
Savukārt KM priekšlikumi paredz, ka visi valdes locekļi būtu no biznesa vides, un valdē nebūtu ne operas, ne baleta mākslinieciskā vadītāja.
LNO iebilst šādam operas pārvaldes principam un uzsver, ka gadījumā, ja valdē tiktu iesaistīti cilvēki, kuru pamatdarbs nav saistīts ar LNO, šāds modelis prasītu ievērojamus papildu finanšu līdzekļus valdes algošanai, kas ir pilnībā pretēji likumprojekta anotācijai.
LNO ir arī neizpratnē par KM sniegto skaidrojumu par valdes paplašināšanas mērķi, operu pielīdzinot ražošanas uzņēmumam, kura galvenais uzdevums – gūt peļņu, un klaji absurdajiem Kultūras ministrijas padomnieka juridiskajos jautājumos Edgara Puriņa izteikumiem pirmdien notikušajā darba grupas sēdē, Operas pārvaldīšanu salīdzinot ar zeķu fabriku.
„Šādi izteikumi ir klaja ņirgāšanās, un Operas gadījumā – arī uzņēmuma darbības un specifiskās struktūras neizpratne. Turklāt Kultūras ministrijas iecerētais uzņēmuma darbības modelis ir pretrunā ar starptautisko pieredzi: visās Eiropas valstīs operas mērķis ir mākslinieciskā izaugsme, nevis peļņas gūšana, tāpēc visi operteātri tiek dotēti. Ja par vienīgo LNO darbības mērķi kļūs peļņas gūšana, biļešu cenu politiku nāksies veidot pēc citiem principiem, un rezultātā operas un baleta biļešu cenas būs mērāmas vairākos simtos latu, kas būs nepieņemami mūsu valsts iedzīvotāju ekonomiskajai situācijai,” savu sašutumu pauž LNO direktors Andrejs Žagars.
Līdz šim viņš pildījis gan LNO valdes locekļa, gan direktora pienākumus par viena amata atalgojumu, tādā veidā nodrošinot ievērojamu valsts līdzekļu ietaupījumu. Tāpēc LNO uzskata, ka arī jaunās valdes darbības modelis jābalsta uz tādiem pašiem nosacījumiem, neradot LNO papildus finanšu slogu, īpaši ņemot vērā, ka līdz ar ekonomisko recesiju LNO no 2009. gada tika samazināts darbinieku atalgojums. Papildus izdevumu pozīcija jaunās valdes atalgojumam līdz ar grozījumiem LNO likumā būtu pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja 2013.gada budžeta ietvaros tiktu palielināts visu LNO darbinieku atalgojums.
LNO pauž gandarījumu, ka jau vakar vakarā, saskaņā ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lēmumu, LNO no KM beidzot saņēmusi uzaicinājumu piedalīties darba grupā, jo līdz šim likumprojekta sasteigtajā virzīšanas procesā operas pārstāvji tajā netika iesaistīti.
„Ceru, ka, strādājot vienotā komandā, nonāksim pie kopsaucēja - LNO mākslinieciskos mērķus virzīt augstāk par pārvaldes formu un visu LNO likuma grozījuma procesā iesaistīto personu interesēs būs kvalitatīva operas attīstība ilgtermiņā,” uzsver Žagars.