Šāda situācija izveidojās pagājušā gada novembrī pēc Parīzes teroraktiem, kad vajadzēja apzināt Francijas galvaspilsētā vai tās tuvumā esošos Latvijas iedzīvotājus.
“Labvakar! Ja esi Parīzē, lūdzu, sazinies ar Latvijas vēstniecību Francijā,” šāda īsziņa, ko parakstījusi ĀM, tika nosūtīta 14.novembrī pēc tam, kad Francijas galvaspilsētu satricināja teroristu uzbrukumi.
Lai identificētu tos, kuriem īsziņa jānosūta, bez konkrētās personas piekrišanas tika noskaidrota viņa atrašanās vieta. Kā LNT Ziņām skaidro SIA Latvijas Mobilajā telefonā (LMT), tas tika darīts pēc ĀM pieprasījuma.
“Šī bija tāda ārkārtas sadarbība ar ĀM. Mēs pakļāvāmies ministrijas lūgumam, tāpat kā arī pārējie visi operatori to izdarīja, un izpildījām ĀM lūgumu šajā gadījumā,” raidījumam teica LMT Biznesa vadības dienesta direktors Vīgants Radziņš.
Taču Datu valsts inspekcijā (DVI) norāda, ka šāda rīcība ir pretlikumīga. Ar likuma spēku ir aizliegts telefonu operatoriem apstrādāt iedzīvotāju atrašanās vietas datus bez viņu piekrišanas.
“Drīkst apstrādāt vai nu anonimizēti datus, kad nevar identificēt, par kādu tieši personu dati tiek apstrādāti, vai arī ja persona ir devusi piekrišanu šādai datu apstrādei,” teica inspekcijas pārstāvis Lauris Linabergs.
Pretējā gadījumā saskaņā ar patlaban spēkā esošo redakciju likums ir pārkāpts.
Par to, ka notikusi personas datu neatļauta apstrādāšana, inspekcija neesot bijusi informēta. Tagad tā lems, vai to nepieciešams izmeklēt.
Tikmēr ĀM nevēlas atzīt, ka pēc tās pieprasījuma mobilo sakaru operatoriem nācies pārkāpt likuma normu par privāto datu aizsardzību.
“Eksistēja briesmas un bieži vien pastāv briesmas, kad mēs mēģinām izmantot tajā mirklī iespējamos veidus, kā var apzināt Latvijas valstspiederīgos. Tas var būt arī caur radiem, draugiem un dažādos citos veidos,” komentēja ĀM preses sekretārs Raimonds Jansons.
Ministrijas pārstāvis neuzskata, ka šajā gadījumā izmantots pretlikumīgs veids. “Mēs mēģinājām atrast veidus, kādā veidā nodot ziņu,” piebilda Jansons.
Tiesa gan ĀM rīcība, kas sekoja pēc Parīzes teroraktiem, visticamāk, liecina, ka tā apzinās, ka nav rīkojusies likuma ietvaros. Proti, ministrija ir sagatavojusi likuma labojumus, kas paredz - lai krīzes situācijā varētu operatīvi informēt ārzemēs esošos Latvijas iedzīvotājus par iespējamiem draudiem, nosūtot īsziņu, mobilo sakaru operatori turpmāk drīkstēs apstrādāt iedzīvotāju atrašanās vietas datus bez viņu piekrišanas.
DVI jauno normu vērtē kā strīdīgu. “Šis, kā jau visi jautājumi, kas attiecas uz privātumu, uz personas datu aizsardzību, ir jāvērtē no samērīguma aspekta. Šeit saduras visas sabiedrības intereses ar katra atsevišķā indivīda interesēm. Katrā ziņā jebkura personas datu apstrāde ir apdraudējums personas privātumam,” komentēja Linabergs.
Likuma izmaiņas šonedēļ atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības komisija, bet, lai tās stātos spēkā, par tām divos lasījumos vēl būs jābalso Saeimas sēdē.