Kā skaidro Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), lai valdībā varētu iesniegt maksimāli kvalitatīvu likumprojektu, kas ir iespēju robežās saskaņots ar visām ieinteresētajām institūcijām, ir nepieciešams pagarināt iesniegšanas termiņu, jo līdz šim noteiktajā termiņā nav izdevies panākt saskaņojumus.
Pagarinot likumprojekta iesniegšanas termiņu līdz 31.decembrim, būšot pietiekami daudz laika, lai atrastu kompromisu ar institūcijām, kuras patlaban nav gatavas saskaņot likumprojektu. Tāpat līdz 31.decembrim varēs izvērtēt iespējamos uzlabojumus, lai tas būtu kvalitatīvs.
Jau 24.jūlijā valdība atbalstīja KNAB lūgumu pagarināt likumprojekta iesniegšanas termiņu līdz 1.septembrim, lai gan tas bija jāiesniedz līdz 1.jūlijam.
Jau ziņots, ka KNAB ir izstrādājis Lobēšanas atklātības likumprojektu, kurā definēts, kādas darbības ir uzskatāmas par lobēšanu, un noteikta informācijas par lobēšanas darbībām reģistrēšanas un publicēšanas kārtība.
Likumprojektā ir noteikts, ka lobēšana ir privātpersonas atklāta un tiesiska darbība ar mērķi ietekmēt publiskās varas institūcijas pārstāvja rīcību noteikta veida dokumentu un to projektu ierosināšanas, izstrādes, saskaņošanas, pieņemšanas vai izsludināšanas procesā. Dokumenti, kuru satura ietekmēšana ir saistāma ar lobēšanu, ir ārējie normatīvie akti, attīstības plānošanas dokumenti, informatīvie ziņojumi, Latvijas oficiālā viedokļa dokumenti starptautisko organizāciju un Eiropas Savienības institūcijās, Saeimas lēmumi, Saeimas deputātu patstāvīgie priekšlikumi, jautājumi vai pieprasījumi, Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta vai pašvaldības domes politiskie lēmumi, iekšējie normatīvie akti, kā arī Ministru kabineta iekšējie tiesību akti vai Ministru kabineta rīkojumi.
Tāpat likumprojektā tiek noteikta kārtība, kādā tiek publiskota informācija par lobēšanas darbībām. Informāciju reģistrē publiskās varas institūcijas pārstāvis, un šī informācija ir jāpublicē attiecīgās institūcijas mājaslapā internetā. Savukārt lobētājam ir pienākums identificēt sevi un organizāciju, ko tas pārstāv, kā arī atklāt, kuras personas interesēs tiek veikta lobēšana.
Definējot tiesiskas lobēšanas pamatprincipus un nosakot konkrētus pienākumus un aizliegumus gan lobētājam, gan publiskās varas pārstāvim, tiesiska lobēšana tiek skaidri nošķirta no Krimināllikumā paredzētās noziedzīgās darbības saistībā ar pretlikumīgu tirgošanos ar ietekmi.