Kā norādīja LOSP valdes loceklis, Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis, sistēma ieviesīs skaidrību par degvielas tēriņiem.
"Vēlams, lai atbildīgās institūcijas sniegtu atbildes uz visiem neskaidrajiem jautājumiem, tad izpaliktu arī noliedzošā attieksme no lauksaimnieku puses," sacīja Vilnītis.
Arī LOSP valdes locekle, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Balode atzina, ka organizācijā lēmums atbalstīt degvielas marķēšanu nebija vienbalsīgs, bet pārsvars bija par labu iekrāsotai degvielai.
"Ieteiktu katram lauksaimniekam izvērtēt, cik godīgi līdz šim esam tērējuši šo dīzeļdegvielu, kas paredzēta tikai produkcijas ražošanai un lopbarības piegādei dzīvnieku novietnēm," norādīja Balode.
LOSP valdes locekle, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka sacīja, ka atbalsta marķētās degvielas ieviešanu pie nosacījuma, ka tas neveidos papildu finansiālo slogu lauksaimniekiem un netiks mākslīgi celta degvielas cena.
Tāpat LOSP pārstāvji norāda - Lietuva un Igaunija minēto jautājumu ir sakārtojusi, un šo valstu atbildīgās institūcijas ir aprēķinājušas gan ietekmi uz valsts, gan saimniecību budžetu.
"Izmaksu pieaugums uz vienu litru ir viens eirocents - līdz ar to rodas jautājums, kurš Latvijā uz šī rēķina cenšas nopelnīt, ja arī jau tiek sauktas neadekvāti lielas izmaksas, ko radītu jaunā sistēmas ieviešana," norādīja LOSP pārstāvji.
Kā ziņots, šajā sezonā spēkā būs jauna kārtība, kas paredz, ka dīzeļdegviela būs atbilstoši iezīmēta jeb marķēta ar fiskālo marķieri un krāsvielu. Šo dīzeļdegvielu varēs izmantot tikai lauksaimniecības tehnikā - traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās.
Tāpat kārtība nosaka, ka dīzeļdegviela būs jāuzglabā atsevišķi no nemarķētās dīzeļdegvielas. Plānots, ka tādas dīzeļdegvielas saņemšanai, kurai piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi, pieteiksies aptuveni 18 000 lauksaimnieku.
Kā ziņots, pret bezakcīzes degvielas marķēšanu vairākkārt iebilda vairākas zemnieku organizācijas, to definējot kā ar varu uzspiestu likuma normu, kas nozīmē papildu izmaksas kopumā līdz pat 15 miljoniem eiro.
Tikmēr Finanšu ministrija norādījusi, ka neredz pamatojumu, lai tagad neievērotu Eiropas Savienības noteiktās prasības, pretējā gadījumā tas var novest pie pārkāpuma procedūras ierosināšanas. Tā rezultātā atbalsta saņēmējiem varētu nākties atmaksāt saņemto atbalstu akcīzes nodokļa atbrīvojuma apmērā par iepriekšējiem pieciem gadiem.
Savukārt saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta informāciju 2014.-2015.saimnieciskajā gadā uz bezakcīzes degvielu pieteicies 17 771 lauksaimniecības produkcijas ražotājs.