Vēstulē ministrijai LPS norāda, ka koncepcijā nav iestrādāts mehānisms, kas nodrošinātu pašvaldību pašu resursu apjoma izmaiņas atbilstoši izmaiņām valsts budžetā. LPS atgādina, ka Ministru kabineta komiteja pērn rudenī deva kopīgu uzdevumu VARAM, LPS un Finanšu ministrijai strādāt pie pašvaldību budžeta plānošanas vidējā termiņā ieviešanas, kas paredzētu pašvaldību bāzes ieņēmumu trīs gadu periodam, to saistot ar PFI turpmākajiem gadiem. Savukārt VARAM variantā PFI sasaiste ar pašvaldību ieņēmumiem neesot iestrādāta.
Pašvaldības ir nemierā, ka VARAM koncepcijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu prognozes sadales maiņas gadījumā zūd saikne starp konkrētās pašvaldības teritorijā deklarēto cilvēku nomaksāto nodokļu apjomu un pašvaldības ieņēmumiem.
Lai arī koncepcijā ir norādīts, ka viens no pašreiz esošās PFI sistēmas trūkumiem ir nepietiekamais izlīdzināšanas dziļums un VARAM piedāvā modeli, lai šo trūkumu novērstu, koncepcijā neesot paskaidrots, kādā veidā šis trūkums tiks novērsts, jo izlīdzināšanas dziļums salīdzinājumā ar esošo sistēmu neesot mainījies, norāda LPS. Tāpēc ministrijai tiek lūgts koncepciju papildināt ar skaidrojumu, kādā veidā tās piedāvātajā variantā ir novērsts šis trūkums.
LPS arī kritizē citu VARAM nosaukto pašreizējās PFI sistēmas trūkumu, proti, ka pašreizējais PFI mērķis nesaskan ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs līdz 2020.gadam norādītajam mērķim, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšana ir reģionālās politikas instruments. LPS norāda, ka koncepcijā nav plašāk paskaidrots, kāds tieši ir reģionālās politikas mērķis un kādā veidā PFI tiek lietots kā instruments, lai šo mērķi sasniegtu.
Kritizējot VARAM piedāvāto variantu, LPS informē, ka atbalsta koncepcijā aprakstīto variantu, kas paredz saglabāt esošās PFI sistēmas pamatprincipus un kopējo pašvaldību finanšu nepieciešamību noteikt kā pašvaldību izlīdzināmo ieņēmumu apjoma proporciju no valsts kopējiem nodokļu ieņēmumiem.
Ja valdība atbalstīs šo variantu, kopējais valsts budžeta dotācijas apjoms būs 63,6 miljoni latu, kuru veido līdzšinējā valsts budžeta dotācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanai 20 miljoni latu un 5% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa - 43,6 miljoni latu. Tas nozīmē, ka papildus nepieciešamā dotācija no valsts budžeta ir 55 miljoni latu.
Ministrija uzskata, ka ir jāīsteno pirmais variants, jo tas atrisina tās problēmas, ko ministrija ir konstatējusi pašreizējā sistēmā. VARAM norāda, ka esošajā sistēmā ir neobjektīvs finanšu nepieciešamības sadalījums par labu novadu pašvaldību grupai. Tāpat nepietiekams ir esošās izlīdzināšanas dziļums jeb līmenis, par ko liecina papildu dotāciju piešķiršana pašvaldībām, kurām ir zemākie ieņēmumi pēc izlīdzināšanas. VARAM arī norāda, ka pašreizējā sistēma nav sasaistīta ar vidējā termiņa budžeta ietvaru un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mērķis esošajā likumā neatbilst Reģionālās politikas pamatnostādnēm līdz 2020.gadam.
Kad valdība būs izdarījusi izvēli par labu vienam no risinājumiem, VARAM līdz 1.decembrim sagatavos un iesniegs izskatīšanai valdībā jaunu likumprojektu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu. Paredzams, ka jaunais likums varētu sākt darboties no 2015.gada.