"Latvijā sabiedriskie mediji vienmēr ir bijuši tādā pabērna lomā un vienmēr ir staigājuši ar pastieptu roku. Tādēļ, ja atskaita nepieciešamās investīcijas, kaut kā sanāk, ka saturam nekad nepietiek. Manuprāt, ja šos jautājumus beidzot izdotos sakārtot saprātīgā veidā, rezervējot budžetu sabiedriskajiem medijiem, tad mēs ļoti labprāt pildītu savu misiju, orientētos uz sabiedrisko pasūtījumu un mazāk cīnītos par reklāmas ieņēmumiem un reitingiem," teica Belte.
Viņš arī prognozēja, ka tuvākajos gados sabiedriskie mediji izies no reklāmas tirgus, taču nav zināms, kurā gadā precīzi tas notiks. "Mēs viennozīmīgi par to iestātos. Tikai mēs gribētu, lai tiek izvērtēts kompensējamā finansējuma apmērs un to darītu neatkarīgi auditori," pauda LTV valdes priekšsēdētājs.
Viņš atzina, ka patlaban valdībai, visticamāk, nav naudas, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu sabiedrisko mediju ieziešanai no tirgus. Taču nauda varētu atrasties, ja sabiedriskie mediji kļūtu par lielāku prioritāti un vairāk nonāktu valdības dienas kārtībā.
Saskaņā ar LTV aplēsēm sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus prasītu 7,5-8,5 miljonus eiro no valsts budžeta, kas nav tik milzīga summa, lai par to runātu gadiem ilgi. "Domāju, ka nākamajos gados šī tēma aktualizēsies, jo, runājot par informatīvo telpu, mēs runājam arī par valsts drošību," teica Belte.
Darbības nodrošināšanai LTV no valsts budžeta saņem apmēram 60%, savukārt pārējā summa tai jānopelna ar tiešo darbību un reklāmas ieņēmumiem. LTV ir sabiedriska raidorganizācija, kuras darbību uzrauga Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. 2015.gadā LTV strādāja ar 16,95 miljonu eiro apgrozījumu un 1,198 miljonu eiro zaudējumiem.