Intervijā de facto Guseļņikovs apgalvo, ka stingrākas prasības bankai izvirzītas, jo Rimšēvičs vēlējies nodemonstrēt savu ietekmi uz banku uzraugu pēc tam, kad Guseļņikovs vairākkārt atteicies maksāt Rimšēvičam kukuļus.
Rimšēvičs šīs apsūdzības noliedz, un pagaidām nav skaidrs, vai Guseļņikovs var pierādīt visu, ko stāsta. Taču kā piemēru viņš de facto rāda telefonā saņemtas ziņas, ko esot sūtījis starpnieks Renārs Kokins, Rimševiča drauga dēls un Jūrmalgeitas lietā aizvien bēguļojošā Germana Miluša znots. de facto žurnālistam vēlāk zvanot uz šo numuru, telefons bija izslēgts.
Īsziņās nosaukti kapitāla pietiekamības rādītāji, kādi bankai būs jāievēro. "Viņi gribēja parādīt savu varu, savu ietekmi, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir Rimšēviča ietekmē un ka tas, kāpēc Rimšēvičs prasa no manis finanšu līdzekļus, FKTK tiks izdarīts,” stāsta Guseļņikovs. Viņš saka, ka stingrākas prasības viņam draudēja, jo viņš nepiekrita "sadarboties", proti, maksāt kukuļus.
Dienu vēlāk notikusi tikšanās ķīniešu restorānā Šangrila Brīvības gatvē. Tajā piedalījušies Guseļņikovs, Kokins un Rimšēvičs, kurš esot pieminējis tās pašas īsziņā aprakstītās prasības, kas bankai tikšot izvirzītas. Dienu vēlāk teiktais piepildījies – FKTK oficiāli nosauca paaugstinātas prasības.
"Tā skaitļi sakrist vienkārši nevar," saka Guseļņikovs un atceras, ka pie FKTK mašīnā viņu sagaidījis Kokins un teicis: "Redzi, situāciju mēs kontrolējam un gaidām no tevis tālākos soļus."
Gan Rimšēvičs pats, gan FKTK vadītājs Pēters Putniņš noliedz, ka Rimšēvičs būtu ietekmējis FKTK darbu. "Iestādes ir neatkarīgas un Latvijas bankas prezidenta ietekme nav īstenota nekādā īpašā veidā," saka Putniņš.
Latvijas bankas prezidents Rimšēvičs aizņemtības dēļ neatrada laiku intervijai ar de facto, tādēļ nav zināma viņa versija par sarunām ar Guseļņikovu drauga savrupmājā un ķīniešu restorānā. Taču LTV raidījumā 1:1 Rimšēvičs par apsūdzībām kukuļu izspiešanā atbildēja, ka "tie visi ir meli".
Sākumā Rimšēvičs arī teica, ka viņam ar Guseļņikovu nav bijušas neformālas tikšanās, bet jau pāris minūtes vēlāk atzina, ka, piemēram, tikušies vakariņās. "Mēs neko nenorunājām, bet viņam bija svarīgi neformāli iepazīties," saka Rimšēvičs.
Pēc tam, kad Guseļņikovs decembra vidū iesniedza pret Latviju prasību starptautiskā šķīrējtiesā, pieminot kukuļa izspiešanu no augstas amatpersonas puses, Rimšēvičs pieteicās vizītē pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera. Rimšēvičs gribējis pateikt, ka ar vārdā nenosaukto amatpersonu varētu būt domāts viņš, bet rakstītais nav patiesība.
Guseļņikovs uzrakstījis iesniegumu arī Valsts policijai. Tā sākusi izmeklēšanu par izspiešanu organizētā grupā un naudas atmazgāšanu. Rimšēvičs lietas ietvaros arī nopratināts. Tas noticis pagājušajā nedēļā, kad viņš bija aizturēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklēšanas ietvaros.
Ja Guseļņikova teiktais par kukuļu izspiešanu vairāku gadu garumā atbilst patiesībai, tad nav saprotams, kāpēc viņš tik novēloti vērsās tiesībsargājošās iestādēs, piebilda raidījums.
no malas skatoties
Nepareizs secinājums
noriebies