Savukārt Latvijas Radio (LR) ziņu un informatīvi analītisko raidījumu apjomu eksperti vērtē kā atbilstošu modernam Eiropas sabiedriskajam medijam, vienlaikus norādot, ka jāizmanto iespējas LTV un LR satura savstarpēji papildinošam atspoguļojumam internetā.
"Līdzīgi jebkuram citam sabiedriskajam medijam Eiropā, arī Latvijas vienotā sabiedriskā medija mugurkaulam ir jābūt ziņām un sabiedrības intereses aizstāvošai pētnieciskajai žurnālistikai. Tas nozīmē neatkarīgu ziņu dienestu un spēcīgu pētnieciskās žurnālistikas nodaļu – ne tikai izcirst medija lietotājiem stigu informācijas džungļos, bet arī skatīties uz pirkstiem tiem, kas ir pie varas. Tas nozīmē vairāk raidījumu, kas aizstāv sabiedrības intereses un uzrauga politisko varu un lēmumu pieņēmējus, kas ir vitāli nepieciešama kontroles funkcija demokrātiskā valstī. Spēcīgas ziņas un pētnieciskā žurnālistika, kā arī rūpes par nacionālo kultūru ir neapšaubāmi sabiedriskā medija galvenie uzdevumi," norāda NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.
Kā liecina uzņēmuma FACTUM veiktā aptauja, turpat 97% cilvēku Latvijā sabiedriskajā medijā visvairāk interesē jaunākās ziņas un informācija par aktualitātēm. Taču LTV ziņu apjoms ir tikai 6% no kopējā raidlaika, kamēr, piemēram, Somijas sabiedriskajā medijā tas ir 16%. Arī informatīvi analītiskie un dokumentālie raidījumi apjoma ziņā krietni atpaliek - LTV tie ir 7%, savukārt Somijā – 23%.
NEPLP rīkotajās sabiedriskā pasūtījuma darba grupas sapulcēs ir diskutēts arī par iespēju veidot atsevišķu televīzijas ziņu kanālu, taču, kā rāda Eiropas sabiedrisko mediju pieredze, tas ir iespējams tikai lielās valstīs – kā Lielbritānijā, kur darbojas īpašs BBC ziņu kanāls – ar pamatīgiem resursiem un plašu tirgu. Tā vietā eksperti rekomendē pievērst īpašu uzmanību ziņu un informatīvi analītiskā televīzijas un radio satura atspoguļojumam internetā, ko paredzēts īstenot vienotajā LR un LTV interneta platformā, kuras veidošana ir uzsākta jau šogad.
Kā zināms, NEPLP vadībā patlaban notiek jauna sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija, un par sabiedriskā pasūtījuma izstrādes jautājumiem ir notikušas jau septiņas diskusijas, bet plānotas vēl trīs. Kopējais diskusiju dalībnieku skaits – vairāk nekā 100 mediju un atbilstīgo nozaru speciālisti.
Diskusijās par ziņu un informatīvi analītiskajiem raidījumiem ir piedalījušies 43 eksperti, kuru vidū ir gan sabiedrisko raidorganizāciju pārstāvji - Marta Cerava, Ivo Leitāns, Laura Dreimane, Kārlis Dagilis un Jānis Siksnis (LR), Dzintris Kolāts, Arnis Krauze, Daina Markova, Sandra Zviedre un Edgars Kots (LTV), gan nozares profesionāļi - Una Klapkalne (LETA), Inga Sprinģe (re:baltica), Anda Rožkalne (Rīgas Stradiņa universitāte), Gints Grūbe (NEPLP), Gunta Sloga (Sorosa fonds Latvija), Dita Arāja (neatkarīga mediju eksperte), Arta Ģiga (Nekā personīga), Valdis Labinskis (Latgales Radio), Rolands Tjarve (LU Sociālo zinātņu fakultāte), Deniss Kolosovs (digitālo mediju eksperts), Didzis Melbiksis (Radio Naba), Janis Juzefovičs (Vidzemes augstskola), Toms Meisītis (Lattelecom) un citi.