Eiropas cietoksnis
Eksperte kritizēja Eiropas cietokšņa veidošanu, kas šobrīd dominē publiskajā diskusijā par migrācijas krīzi. Viņasprāt, nedrīkst aizmirst cilvēktiesības, kuras pienākas arī tiem, kuri dzīvo ārpus ES. Migrantiem bieži vien nav nedz ēdiena, nedz māju. Eksperte skaidroja, ka Eiropas politiķi notiekošo atspoguļo, pamatojoties uz eiropiešu stereotipiem un bailēm, tomēr tā nevajadzētu darīt.
Savukārt migrācijas eksperte, ģeogrāfijas profesore Zaiga Krišjāne norādīja, ka diskusija patiesībā ir par bēgļiem un patvēruma meklētājiem, jo migrācija mūsdienu pasaulē, viņasprāt, ir ļoti ierasts process un viens no labumiem, ko Eiropa sniedz. Pētniece atgādināja, ka arī latvieši bieži vien dodas migrācijā.
Ar plāksteri nepietiks
Politiķi, kas piedalījās diskusijā gan norādīja, ka visus bēgļus uzņemt nav iespējams. Tiesa gan kopumā visi klātesošie bija vienisprātis, ka Eiropas migrācijas problēmas nav iespējams atrisināt, tikai uzņemot bēgļus un koordinējot robežu apsardzi. "Es nedomāju, ka pasaules problēmas atrisināt varam, sniedzot patvērumu un pārsaitējot brūces," sacīja eiroparlamentārietis Artis Pabriks (Vienotība) un norādīja, ka nepieciešams risināt migrantu krīzes cēloņus. Viņaprāt, robežkontrole nav saistīta ar bēgļu un migrācijas noliegšanu - robežu apsardze ļauj saprast, kas ir ieceļotāji un ko viņi vēlas.
Pabriks ir Eiropas Parlamenta (EP) galvenais ziņotājs Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam par Eiropas robežu un krasta apsardzību. Viņš skaidroja, ka šī brīža situācija un ES nespēja tikt galā ar robežu apsardzi apdraud Šengenas zonu, kas, viņaprāt, ir ES pamatakmens. Šengenas sabrukums ierobežotu gan ekonomisko sadarbību, gan cilvēku pārvietošanās, un tas, pēc EP deputāta domām, ir nepieņemami.
Robežu sardzē
Savukārt ārkārtas gadījumos piecdesmit Latvijas robežsargiem ir jābūt gataviem triju dienu laikā iesaistīties jebkuras ES valsts robežu apsargāšanai un palīdzības sniegšanai, informēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība). Viņš arī norādīja, ka šobrīd Latvijai nedraud krīzes situācija un Latvijas spēki pagaidām tiek galā ar migrāciju uz Austrumu robežas.
Paredzēts, ka situācija mainīsies, un gan Turcijas, gan citi spēki ieguldīs pūles, lai cīnītos pret bēgļu plūsmu.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) skaidroja, ka problēmas Eiropas robežu apsargāšanā rada arī trešās valstis. Pabriks iestarpināja, ka NATO spēki ir iesaistījušies Egejas jūras apsardzē, jo ES spēki ar to netiek galā. Tam piekrita arī aizsardzības ministrs, skaidrojot, ka NATO šobrīd gan tikai novēro bēgļu plūsmu un sniedz palīdzību tad, ja migrantu dzīvība ir briesmās.
Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne (Vienotība) pauda viedokli, ka Saeima pārlieku ilgi diskutēja par bēgļu skaitu, aizmirstot runāt par pašu uzņemšanu un robežu pārvaldi. Viņa piebilda gan, ka kopš Latvijas iestāšanās ES, ārējā robeža tiek ļoti nopietni sargāta. Pēc Ārlietu ministrijas datiem pērn Latvijā būtiski pieaudzis nelegālo robežu šķērsotāju skaits. 2015. gadā bija virs 700 šādiem gadījumiem, bet vēl pirms gada - nepilni 300. Visvairāk starp šiem migrantiem bija Vjetnamas pilsoņu, tāpat bija arī cilvēki no Afganistānas, Sīrijas, vairāki Gruzijas pilsoņi.
Portāls Diena.lv jau vēstīja, ka, pēc pēdējiem aprēķiniem, šķērsojot Vidusjūru, Eiropā šogad ieradies vairāk nekā 131 tūkstotis nelegālo imigrantu.