"Cilvēkiem no krievvalodīgās preses jautājumi ir tādi, kas vidē, kur es apgrozos, neparādās, akcenti citi. No otras puses, nav izjūtas, ka mums ir diametrāli atšķirīgi viedokļi, kā Latvijai jāattīstās tālāk. Domāju, ja saruna būtu par to, tad mēs vienotos. Šo barjeru vajag lauzt. Vai nebūtu labi tā, ka latviešu žurnālisti un krievi drusku sajaucas kopā. Tā mēs varētu dabūt to, ka sākam savstarpēji sarunāties," teica LU rektors.
Viņa izjūta arī neesot tāda, ka pēc 18.februāra referenduma viss būtu jādara citādi.
"Ir dīvaina izjūta, it kā referendums tiek salīdzināts ar kodolkatastrofu vai zemestrīci. Mana iekšējā izjūta nav tāda, ka šī būtu situācija, pēc kuras mums būs jādara viss citādi, protams, ka ir lietas, ko varētu darīt labāk," atzina Auziņš.
Rīgas pilī pirmdien notika diskusija par sabiedrības saliedētību, kurā piedalījās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Jau ziņots, ka 18.februārī notiks referendums par likumprojektu, kas paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu un nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.
Tautas nobalsošanas zīmē būs jautājums Vai jūs esat par likumprojekta Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?. Iespējamie atbilžu varianti ir Par un Pret.