Tas nepieciešams, lai varētu sākt Rāznas ezera ūdens līmeņa samazināšanu un novērstu applūšanas draudus Rēzeknes novada un Rēzeknes pilsētas teritorijā. Tika nolemts arī steidzami veikt darbus, lai atbrīvotu Rēzeknes upes gultni no kokiem un kritalām, kas varētu daļēji mazināt applūšanas draudus.
Kā sēdē uzsvēra
Rēzeknes novada civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs
Monvīds Švarcs, ārkārtas situācijas izsludināšana tiek lūgta,
saskaņā ar Likuma par civilo aizsardzību - ja katastrofas
mēroga dēļ ir nepieciešama juridisko vai fizisko personu tiesību
vai brīvības ierobežošana. Rēzeknes novada dome vēl joprojām
nav saņēmusi atbildi uz savu 16.februārī nosūtīto vēstuli Ministru
prezidentam, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai,
Vides ministrijai un Zemkopības ministrijai, kurā ir lūgusi izvērtēt
situāciju pie Rāznas ezera un izteikusi priekšlikumu par nekustamā
īpašuma – Rāznas ezera ūdenslīmeņa regulējošās hidrobūves
piespiedu atsavināšanu, kā to pieļauj likums. Tāpat nav saņemta atbilde arī no hidrobūves īpašnieka
Ērika Masteiko, kuru Rēzeknes novada civilās aizsardzības komisija
jau vairākas reizes lūgusi veikt pasākumus ezera līmeņa samazināšanai,
izmantojot viņa īpašumā esošās slūžas.
Pēc dramatiskākā no iespējamiem plūdu scenārijiem, ja Rāznas ezera līmeņa straujas celšanās dēļ palu ūdeņu straumes pārraus Spruktu HES kaskādes dambjus, Rēzeknes upe var appludināt ievērojamu daļu Rēzeknes pilsētas teritorijas, Rāznai tuvāk esošos Rēzeknes novada pagastus un pat noslaucīt upes lejtecē esošo Rikavas pagastu.
SIA Latgales enerģētika valdes priekšsēdētājs Jānis Novokšanovs atzīmēja, ka šobrīd Rāznas ezera ūdens līmenis jau ir 18 cm virs ezera līmeņa regulēšanas dispečergrafikā atļautā. Ņemot vērā to, ka meteoroloģiskais dienests no 18. marta sola atkušņus un lietu, jāveic visas iespējamās darbības, lai mazinātu plūdu draudus un pēc iespējas jāsamazina ezera ūdens līmenis, taču vienīgā Rāznas ūdens līmeņa regulēšanas hidrobūve atrodas privātīpašumā, kas situāciju sarežģī. Pat samazinot Spruktu HES ūdenskrātuves līmeni līdz minimālajam, tā nevar akumulēt un aizturēt visus iespējamos Rāznas ezera palu ūdeņus. Samazinot ūdens līmeni tās sateces baseinā par 1 m, t.i., līdz minimāli atļautajai 157,30 m atzīmei, Spruktu HES varētu aizturēt tikai 1,1 miljonu m3 ūdens.
Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs uzskata, ka vēl lielākus draudus rada tas, ka gan pilsētas, gan novada teritorijā Rēzeknes upes gultne ir stipri piesārņota ar lielākiem un mazākiem kritušo koku zariem un stumbriem, kas varētu radīt mākslīgus aizsprostojumus ūdens plūsmai. Ar hidrobūves īpašnieku pilsētas domes vadībai ir bijušas pārrunas, kurās Ē.Masteiko solījis sadarboties plūdu draudu novēršanā. To Dienai apstiprināja arī pats Ēriks Masteiko, atgādinādams, ka viņam neesot saistoši kādas citas komercstruktūras, šajā gadījumā, Spruktu HES kaskādes ekspluatācijas noteikumi. Šobrīd slūžas vandalisma aktu rezultātā esot nopietni bojātas, un, lai tās atvērtu, ir vienkārši jāsalauž. Februāra nogalē viņš ir ticies ar Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču, ar kuru panākta mutiska vienošanās, ka vajadzības gadījumā pilsētas dome gatava iespēju robežās kompensēt privātīpašniekam viņa īpašuma bojājumus, lai situācija nekļūtu draudoša.