Kopš programmas sākuma līdz šā gada martam veiktas 130 medicīniskas apaugļošanas un 39 sievietēm konstatēta grūtniecība. Programmas rezultāti tiek vērtēti kā apmierinoši, bet kopš tās sākuma konstatētas vairākas nepilnības, piemēram, rindā uz valsts apmaksāto medicīnisko apaugļošanu jūnija sākumā gaidīja 1191 paciente, bet patiesais skaits varētu būt pat trīs reizes mazāks, jo nav vienota rindas reģistra.
"Diezgan negaidīti, valsts sāka domāt arī par mums - pāriem, kam diemžēl dažādu iemeslu dēļ pie bērniņa dabīgā ceļā tikt neizdodas, - un pie pirmās izdevības pierakstījos rindā uz valsts apmaksāto programmu," Dienai stāsta Evija, kura mazuli gaida decembra beigās. Viņai procedūra veiksmīgi uzsākta martā. Stāstot par procesu, viņa atzīst, ka grūti bijis saņemties pašai poti iedurt vēderā, lai saņemtu noteikto medikamentu devu. Tomēr viss noritējis veiksmīgi. Lai gan Evija bija noskaņota arī uz negatīvu rezultātu, tomēr grūtniecība iestājās. Viņa gan atzīmēja - ja process nebūtu izdevies, to veiktu vēlreiz par savu naudu, jo jau iepriekš tika krāta nauda, lai medicīnisko apaugļošanu veiktu pērn septembrī, tomēr ārsts ieteicis nogaidīt, kamēr sāks īstenot valsts programmu.
Sarunā ar Dienu Evija atklāja, ka vēlas palikt anonīma, jo cilvēkiem trūkstot izpratnes par mākslīgo apaugļošanu. "Protams, ir ļoti skaisti, un mēs katrs ceram, ka vismaz bērna radīšanas process mums izdosies dabīgi, bet diemžēl arvien vairāk ir šādu pāru, kuriem tas neizdodas, un ne vienmēr pie vainas ir sievietes," saka Evija. Viņa arī atzīmēja, ka medicīniskā apaugļošana dažreiz ir pāra vienīgā iespēja pasaulē laist mazuli un saņemt to prieku, ko sniedz bērns.
Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem (NVD) pērn tika veiktas 55 valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas, no tām 16 bija veiksmīgas, un sievietēm iestājās grūtniecība. Savukārt šogad līdz martam veiktas 75 procedūras un 23 gadījumi bijuši veiksmīgi. NVD pārstāve Evija Štālberga gan atzīmēja, ka skaits varētu būt lielāks, jo grūtniecību varēja konstatēt arī aprīlī. Šogad kopumā par valsts naudu tiks veiktas 275 medicīniskās apaugļošanas, savukārt nākamgad - 660, kā to paredz Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns.
Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) Dienai atzina, ka patlaban vēl ir pāragri spriest par ieviestās programmas rezultātiem, jo tā tika uzsākta tikai pērn, tomēr prieks ministrei esot par katru bērnu. Savukārt klīniku pārstāvji norāda, ka rezultāts ir labs. Piemēram, klīnikā EGV šogad veiktas 44 procedūras, bet septiņiem pacientiem līdz galam process nenotika sarežģījumu dēļ. Savukārt no 37 pabeigtajām procedūrām grūtniecība iestājās 12 gadījumos. Līdz ar to rezultāts ir labs, Dienai stāsta klīnikas ginekologs Māris Arājs. Vērtējot rezultātus, ir jāņem vērā gan sieviešu vecums, gan dažādas saslimšanas, tāpēc katru gadu rezultāti var būt atšķirīgi. Jāuztraucas būtu, ja efektivitāte būtu zem 20%, sacīja M. Arājs. Arī Klīnikas AVA CLINIC medicīnas direktors Jaroslavs Ļakutins Dienai pastāstīja, ka rezultāti ir ļoti labi, jo sākotnēji mākslīgā apaugļošana veikta sievietēm, kurām bija 37 gadi. Šogad no 33 veiktām procedūrām, veiksmīgas bijušas 12, piebilda J. Ļakutins.
Lai gan programma sāka darboties pērn septembrī, tomēr pirmās pilnībā valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas veiktas novembrī. Tāpēc augustā gaidāmi pirmie mazuļi. Medijos gan iepriekš izskanējis, ka šis notikums bija gaidāms pavasara beigās, tomēr, kā paskaidroja M. Arājs, līdz novembrim valsts vēl neapmaksāja nepieciešamos medikamentus - ja kāda sieviete vēlējās procedūru uzsākt jau septembrī, medikamenti bija jāsedz no personīgajiem līdzekļiem.
Patlaban procedūru var saņemt klīnikā Jūsu ārsti, reproduktīvās medicīnas centrā Embrions, AVA-CLINIC un klīnikā EGV.
Pēc VM aprēķiniem mākslīgās apaugļošanas rezultātā katru gadu dzimst apmēram 200 līdz 300 bērnu. Latvijā gan nav izveidota statistiska datu bāze neauglības problēmu risināšanai, un klīnikas nesniedz precīzu informāciju, cik medicīniskās apaugļošanas par klientu līdzekļiem tiek veiktas, tomēr, pēc neoficiāliem datiem, tādas ir apmēram 1000 līdz 1500 gadā, sacīja M. Arājs. Viņš arī atzīmēja, ka daļa no šiem pacientiem ir ārzemnieki.
Visu rakstu lasiet trešdienas laikrakstā Diena!