Māmiņu klubs: sirsnīgs apsveikums nevar aizstāt valsts atbalsta trūkumu ģimenēm

Te jāpaskatās uz to, kā mēs katrs vērtējam pasauli ap sevi. Kāds tur spodru māju, bet kāpņu telpā nospļaujas. Tas pats arī visas tautas sakarā. Kāds dzīvo sev un savam priekam un pilnīgi visu vērtē no šāda viedokļa, t.i., viņam liekas, ka bērni ir tikai un vienīgi šī bērna vecāku problēma. Bet paskatīsimies plašāk - no tautas izdzīvošanas viedokļa. Un tad KATRS bērns ir vērtība visai tautai. Un pret viņu arī jāizturas kā pret vērtību nevis kā pret nevajadzīgu traucēkli. TV nereti var redzēt filmas par dzīvnieku paradumiem un izturēšanās veidu - ne viena vien suga par bērniem rūpējas kopīgi. Tā vajadzētu darīt arī mums. No tā neapšaubāmi iegūtu visa sabiedrība. Jo starp šiem bērniņiem pilnīgi noteikti ir diži zinātnieki, ģeniāli mākslinieki, prasmīgi amatnieki un daudzu citu profesiju izcili darbinieki, tikai sabiedrībai jārūpējas, lai šie mazuļi par tādiem kļūtu. Vientuļajai mātei diez vai izdosies pacelt savus trīs bērnus tik augstu, lai viņi visi pilnībā attīstītu savas spējas un talantus. Un te nu palīgā jānāk sabiedrībai. Ne līdzcietības /kas pats par sevi būtu tikai normāli/, bet pašas sabiedrības labuma dēļ. Jo viens mazizglītots jaunietis, kura ikdienas galvenā nodarbe ir slaistīties pa ielām, neapšaubāmi sabiedrībai dos mazāk nekā tāds cilvēks, par kuru bērnībā ir rūpējušies, t.i., saskatījuši viņa potenciālos talantus un attīstījuši tos. Ja to nespēj vecāki, tad talkā jānāk sabiedrībai. Jā, pašreiz mums nav naudas, bet ir daudz citu iespēju, kā kaut mazliet vecākiem palīdzēt un uzmundrināt viņus. Sāksim kaut vai ar šādu apsveikumu. Masu medijos stāstīsim par ģimenēm, kuras izaudzinājušas krietnus bērnus. Un šeit varētu būt stāsti ne tikai par ģimenēm ar tēvu un mammu, bet arī par vecmāmiņām, par vientuļajām mātēm /vai tēviem/, par audžuvecākiem un aizbildņiem. Veidosim pozitīvu sabiedrisko domu. Valsts /vai arī pašvaldības/ var atbalstīt uzņēmumus /piemēram, ar nodokļu politiku/, kas dod atlaides ģimenēm ar bērniem - piemēram, noteiktās dienās vai stundās ļaut apmeklēt kino, muzejus, teātru, zoodārzu par krietni zemāku maksu. Ja teātrī visas biļetes nav izpārdotas, tad kāpēc gan īsi pirms izrādes sākuma tās par ļoti zemu samaksu neiedot kādai ģimenei? Izrāde taču jāspēlē tā vai tā, un tukšas vietas aktieriem prieku nerada. Nevajag uzreiz iedomāties, ka ģimenes ar savu statusu "spekulēs" - tie, kas būs spējīgi biļetes nopirkt par parasto cenu, neies jau nu paļauties uz negarantētu izdevību teātrī nokļūt. Tas ir tikai mazs piemērs, bet gan jau līdzīgus varētu iedomāties katrs no mums. Sapratīsim taču, ka mēs visi dzīvojam KOPĀ - vienā valstī. Rūpēsimies, lai tajā būtu vesela un izglītota tauta! Nedzīvosim vienai dienai, skatīsimies nākotnē!

Atcerējos veco joku: "Katrs norvēģis piedzimst ar slēpēm pie kājām, katrs latvietis - ar parādu valstij". To arī varētu pieminēt tajā apsveikumā - iemeslu, kāpēc mums šis jaundzimušais ir tik ļoti vajadzīgs... :D

"...daudzas no kliedzējām māmiņām nebūt negrib sēdēt mājās un audzināt bērnus.." Vai tipiskai latviešu meitenei - sievietei ir šāda izvēles iespēja? Ļoti reti.

Bērni ir jāuztur un jāapgādā viņu tēviem. Sieviete jau tā izdara ļoti daudz iznēsājot, dzemdējot, barojot, auklējot, audzinot. Nu, nevar sieviete darīt VISU. Var kā Zviedrijā, kur iegulda sociālajā kapitālā - visi maksā daudz un visi uztur viens otru. Viss tiek darīts kopības labā un mazām tautām šis ir vislabākais variants. Otrs variants ir kā daudzās ģimenēs ASV (kā arī valstīs, kur vēl ir tradicionālās vērtības) - vīrietis taisa karjeru, dibina uzņēmumus, maksā par visu, sieva dzemdē un audzina. Tur šo vīrieša lomu nereti viņiem uzspiež ar varu. Ja nepilda, tad ir dažāda veida sankcijas - gan sabiedrības spiediens, gan tiesiski piespiedu mehānismi.

Manupraat valstij ir jaatbalsta beerni visiem liidzekljiem. Ar to mees investeejam nakotnee. Un taa ir visveertiigaakaa investiicija. To nesaprot tikai tie, kuriem greizaas mentalitaates deelj pashiem nav beernu, vai kuri nespeeja beernus radiit un nu ir skaudiigi uz maaminjaam un teeviem ar gaishaaku naakotni. Ir tachu skaidrs: ja mums nebuus beernu, tad visas latvieshu probleemas pazudiis peec 50 gadiem, jo latvieshi vairs nebuus. Vai to veelaas tie, kas beernus uzskata par privaatu probleemu?

Kur Zatlers bija ar saviem apsveikumiem, kad vajadzēja aizsargāt māmiņu algas 2009 gadā? Kāpēc strādājošie pensionāri tika aizstāvēti, bet strādājošie vecāki ne?? Tad no apsveikumiem nebija ne smakas. Aizgriezās i nepazina

Mūsdienās it īpaši svarīgi, ka šādus apsveikumus raksta uz pareizā papīra!

Atņemsim visu ģimenēm ar bērniem, lai varētu turpināt maksāt pensijas!

Ambiciozāko slimo sieviešu tops: 1. Egle 2. Salaka 3. Voika

Brīvā darbaspēka kustība ir ar vienu mērķi: aizvilināt pamatiedzīvotājus no savas valsts, lai tajā iepludinātu imigrantus! Savukārt novecojušajā valstīs tas dod svaigu un lētu darba spēku. Tautu jaukšana, lai pār tām valdītu finanšu totalitārisms.. - starptautiskais kapitāls Liberālisma ienaidnieki ir TRĪS: 1) tradicionālā ģimene, 2) nacionāla valsts un tautas identitātes apziņa, 3) Eiropas tradicionālā reliģija - kristietība. Jo šīs trīs struktūras KAVĒ cilvēku migrāciju un pakļaušanos kapitāla varai. Patērētājsabiedrības mentalitāte ir postoša ģimenes institūcijai!

Vai tad valstij ir jāuztur jūsu bērni?Pilnīgi riebjas! pašiem,pašiem jādomā,jāplāno!