Mediju eksperts Sergejs Kruks šo ieceri dēvē par misēkli, jo NEPLP noteiktie jaunā sabiedriskā medija principi vairāk atgādinot valsts, nevis sabiedrisko mediju. Par valsts mediju ar vienvirziena komunikāciju sabiedrībai neesot jāmaksā, viņš uzskata. Turpretī mediju eksperte Anda Rožkalne pauž, ka uz šo nodokli ir jāskatās plašāk un esot jāsaprot, ka kvalitāti varēs uzlabot tad, kad tiks saņemts lielāks finansiālais atbalsts.
Jāsamazina cits nodoklis
Iecerētās nodevas galējo apmēru varētu ietekmēt dažādi mainīgi apstākļi, piemēram, vai sabiedriskais medijs aizies no reklāmas tirgus. Iepriekš ticis lēsts, ka sabiedriskā medija nodevas apmērs gadā varētu sasniegt 50 eiro jeb aptuveni 35 latus, tomēr runāt par konkrētām summām A. Dimants pašlaik nevēlas. «Tas viss vēl līdz gada beigām tiks precizēts,» viņš uzsver.
Nodeva tiktu diferencēta, un tā būtu jāmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām. Pāreja uz sabiedriskā medija nodevu notiktu pakāpeniski, un ar laiku tā pilnībā aizvietotu pašreizējo valsts budžeta dotāciju. Iekasējot nodevu, sabiedriskajam medijam būtu iespējams piesaistīt lielāku naudas summu, nekā tā ir šobrīd. Tāpat NEPLP iecerējusi, ka līdz ar šīs nodevas ieviešanu, varētu tikt samazināts kāds cits nodoklis.
A. Dimants uzsver, ka finansēšanas modeļa maiņa ir nepieciešama, jo pašreizējais līdzekļu apjoms ir ārkārtīgi mazs. Turklāt ideja par sabiedriskā medija nodevu ir pārņemta no citām valstīm - par to patlaban diskutē Zviedrijā, bet Somijā jau pieņemts lēmumus šādu nodokli ieviest no nākamā gada. «Tas nav tikai reģionālam lietojumam. Tā ir sabiedriskā televīzija. Ne visi iet uz operu, bet opera, piemēram, tiek subsidēta. Te nav tāda obligāta sakara, vai jūs skatāties vai neskatāties [televīziju]. Ar savu maksājumu jūs atbalstāt sabiedrisko mediju, tāda ir tā jēga,» stāsta A. Dimants.
Kaimiņvalstīs plāna vēl nav
Nedz Lietuvā, nedz Igaunijā konkrētas diskusijas par nodevas ieviešanu pašreiz nav sākušās, Dienai apstiprina abu valstu sabiedrisko mediju pārstāvji. Igaunijas Sabiedriskā medija valdes loceklis Hanno Tombergs norāda, ka tas netiek apspriests ne parlamenta, ne valdības līmenī. Viņš pauž, ka tie Eiropas valstu sabiedriskie mediji, kas tiek finansēti no mājsaimniecībām iekasētas abonenta maksas, nevar rēķināties ar stabilu finansējumu. Savukārt sabiedriskā medija nodeva tiek kritizēta no nodokļu maksātāju puses. Arī Lietuvas sabiedriskā medija pārstāve Jolanta TarasevičieneDienai stāsta, ka līdz šim publiskas diskusijas par sabiedriskā medija nodevas ieviešanu nav notikušas. Lietuvas un Igaunijas sabiedriskie mediji patlaban tiek finansēti tāpat kā Latvijā - ar valsts budžeta dotāciju. Tomēr atšķirībā no Latvijas mūsu kaimiņvalstīs jau darbojas apvienots sabiedriskais medijs.
Mediju eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes žurnālistikas un multimediju komunikācijas programmu vadītāja Anda Rožkalne gan norāda: lai arī Igaunijā un Lietuvā netiek runāts par konkrētiem plāniem, tomēr pētnieku vidū un mediju profesionāļu diskusijas par labāku finansēšanas modeli ir sākušās arī tur. Šo diskusiju iemesls esot nākamgad gaidāmā Somijas pāreja no abonentu maksas uz sabiedriskā medija nodokli.
(Visu rakstu lasiet 15.oktobra laikrakstā Diena)