Putnis skaidroja, ka nodaļas kapacitātes dēļ plāna izstrāde tiks sākta tikai tagad - pēc pamatnostādņu apspriešanas. Plānu ar konkrētām aktivitātēm nodaļa varētu pabeigt rudenī - septembrī vai oktobrī.
Putnis un nodaļas eksperte Klinta Ločmele turpinās apspriesties ar visām iesaistītajām pusēm arī rīcības plāna izstrādē. Jau veidojot pamatnostādnes, nodaļas darbinieki sarīkojuši 58 tikšanās ar mediju politikas izstrādē iesaistītajām pusēm.
Kā ziņots, sagatavotais dokumenta projekts par Latvijas mediju politikas virsmērķi izvirza stipru, daudzveidīgu, profesionālu, caurskatāmu, ilgtspējīgu un stabilu mediju vidi, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs. Kā būtiskākos pamatprincipus pamatnostādnes paredz mediju daudzveidības nodrošināšanu, medijpratības uzlabošanu, mediju vides profesionalizāciju, kā arī pievērš uzmanību Latvijas mediju telpas drošības jautājumiem.
Mediju politikas pamatnostādņu projekta dokuments Latvijā tiek izstrādāts pirmo reizi un iekļauj mediju politikas mērķi, četrus apakšmērķus, politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus, rīcības virzienus un uzdevumus. Tie balstīti Latvijas mediju situācijas analīzē un atbilst definētajām galvenajām problēmām. Medijiem ir liela nozīme sabiedriskās domas veidošanā, nacionālās identitātes un sociālās atmiņas formēšanā, nacionālās kultūrtelpas uzturēšanā un citos sabiedrības stabilitātes un demokrātijas nodrošināšanas procesos. Latvijā līdz šim mediju politikas jautājumi bija iekļauti "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018.gadam".
Darbs pie dokumenta izstrādes tika aizsākts 2014.gada rudenī ar kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) rīkojumu par darba grupas izveidi mediju politikas pamatnostādņu projekta izstrādei profesores Intas Brikšes vadībā. Pēc viņas aiziešanas mūžībā darba grupas vadību pārņēma komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns. Darba grupa apvienoja Latvijas mediju vides pārstāvjus, kā arī to organizāciju priekšstāvjus no Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, Latvijas Preses izdevēju asociācijas, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, Latvijas Reklāmas asociācijas, Latvijas Žurnālistu asociācijas, Latvijas Žurnālistu savienības. Darba grupā iesaistījās arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kā arī pārstāvji no Valsts kancelejas, ministrijām un nozares eksperti no akadēmiskās vides.
KM ir sākusi darbu arī pie Mediju politikas rīcības plāna 2016.-2020.gadam izstrādes. Abu dokumentu gala versijas ir plānots izstrādāt līdz šā gada rudenim. Latvijas mediju pamatnostādņu projekts ar pielikumu ir pieejams KM mājaslapā.