Mediķi aicina noteikt papildu prasības velosipēdistu drošībai

Šobrīd šāda prasība ir tikai bērniem līdz 12 gadu vecumam. Pret izmaiņām iebilst Latvijas Riteņbraucēju apvienība (LRA) un citi, norādot, ka prasība pēc ķiverēm tikai samazināšot aktīvo riteņbraucēju skaitu.Nav konkrētas statistikas Pērn ceļu satiksmes negadījumos gājuši bojā 18 velosipēdisti, savukārt ievainoti 401, no tiem 37 ievainoti smagi. Šogad pirmajos piecos mēnešos Latvijā bojā gājuši divi velosipēdisti un, pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) datiem, vidēji 2 līdz 3 cilvēki katru dienu tiek nogādāti slimnīcā ar dažādām traumām, kuras guvuši, braucot ar velosipēdu. Biežākās traumas ir kāju, roku un plecu kaulu lūzumi un galvas smadzeņu satricinājumi, Dienai pastāstīja NMPD pārstāve Inga Vītola. Tomēr par to, cik velosipēdistu ir gājuši bojā tieši galvas traumu dēļ, statistikas nav - ne NMPD, ne Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) to neizdala atsevišķi.Mediķi paliek pie sava - ķivere ir un būs papildu drošība. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu ķirurgs traumatologs Ģirts Salmiņš Dienai norādīja, ka viennozīmīgi ķivere palīdz samazināt galvas traumu smagumu. "Līdzko mēs pērkam velosipēdu jaunietim, tā uzreiz komplektā būtu jāiegādājas arī aizsargķivere. Tas būtiski samazinātu risku galvas traumām, kuras pēc tam var atsaukties uz mācīšanos," atzīmēja Ģ. Salmiņš. Lai gan ķivere var būt tikai papildu drošības elements, tomēr, ja tā ir kvalitatīva, pareizi uzlikta un piesprādzēta, tad negadījuma gadījumā galvas traumas nebūs tik smagas, pastāstīja NMPD pārstāve Ilze Bukša. Savukārt Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis Dienai uzsvēra, ka vismaz līdz 18 gadu vecumam ķiveru lietošanai vajadzētu būt obligātai. Viņš arī pauda cerību, ka šādai idejai saņems atbalstu no Veselības ministrijas (VM), tomēr biedrība pie ministrijas vēl nav vērsusies.Idejai daudz pretiniekuTelevīzijas raidījuma Zebra vadītājs Pauls Timrots _Diena_i norādīja, ka par obligātām ķiverēm visiem nevajadzētu runāt, ja nav zināms, cik velosipēdistu guvuši tieši galvas traumas. Pēc viņa domām, ķivere ir vairāk dekoratīva. Tāpat ķivere būtu apgrūtinājums, un daudzi pārstātu ikdienā pārvietoties ar velosipēdu, uzskata P. Timrots. Piemēram, Austrālijā, tiklīdz ieviesa obligātas ķiveres, uzreiz aptuveni 30% no jau esošajiem velosipēdistiem atteicās braukt ar velosipēdu, atzīmēja LRA valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks. Savukārt Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) pārstāvis Toms Markss Dienai sacīja, ka šāds samazinājums būtu tikai īstermiņā, ilgtermiņā būtu ieguvumi. Līdz ar to LRF atbalsta obligātu ķiveru lietošanu, piedaloties arī ikdienas satiksmē, ne tikai sacensībās.Atbildot uz ārstu bažām, V. Silenieks sacīja, ka mediķi situāciju nav kārtīgi izpētījuši. Viņš pastāstīja, ka pasaulē ir miljoniem cilvēku ar dažāda veida sirds un plaušu slimībām, kuru pamatā ir mazkustīgs dzīvesveids. Tāpēc ir jāveicina riteņbraucēju skaits, nevis tas jāsamazina, nosakot jaunas prasības. Pēc viņa domām, ķivere pasargā tikai retos gadījumos. Klasiskā riteņbraucēju ķivere ir izveidota tā, ka tā pasargā tikai galvas augšdaļu - tātad pasargā pret triecienu, kas ir tieši galvas virspusei. Šāda veida triecienu riteņbraucējs var iegūt, atrodoties tikai horizontālā stāvoklī, piemēram, krītot pāri stūrei vai arī atsitoties pret kādu zemu šķērsli, sacīja V. Silenieks. Viņš arī norādīja, ka uz katras ķiveres ir rakstīts, ka tā pasargā pret triecienu, kas vidēji ir 20 km/h, taču, horizontāli lidojot, ātrums ir krietni lielāks.Visu rakstu lasiet otrdienas Dienā!