Ceturtdien veselības ministre Anda Čakša tikās ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību (LVSADA), Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, lai pārrunātu jautājumus saistībā ar nozares darbinieku atalgojumu.
Kā pēc tikšanās aģentūrai LETA norādīja mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, saruna ar ministri bijusi konkrēta un lietišķa.
Puses saskaņojušas aprēķinus, kā būtu jāizlieto 23 miljoni, kas vēl nepieciešami, lai nozares budžets pieaugtu līdz 3,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), uz ko uzstāj arodbiedrība. Lielākā daļa jeb 16,5 miljoni nepieciešami mediķu darba samaksas paaugstināšanai, četri miljoni - pagarinātā normālā darba laika saīsināšanai mediķiem, bet 2,5 miljoni - finansējuma palielināšanai ģimenes ārstu praksēm.
Keris gan atzina, ka šobrīd ministrijas rīcībā šādas naudas vēl nav, tāpēc, lai veicinātu veselības aprūpes budžeta pilnveidošanu, puses vienojušās šo jautājumu skatīt arī rītdienas Veselības nozares stratēģiskajā padomē. Arodbiedrības vadītājs norādīja, ka arī Saeimā pārstāvētās frakcijas Saskaņa un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) atbalsta šādu budžeta pieaugumu, līdz ar to, ja arī nozares stratēģiskā padome izteiks savu atbalstu, tas būtu nozīmīgs ieguldījums. "Ir jāturpina strādāt, kamēr budžets vēl ir apspriešanā," sacīja Keris.
Taujāts, vai nozares stratēģiskā padome varētu Saeimā virzīt pieprasījumu par vēl papildu 23 miljonu piešķiršanu veselības aprūpei, Keris atbildēja, ka tas varētu būt viens no iespējamajiem lēmuma variantiem. Čakša gan norādīja, ka virzīt šo jautājumu izskatīšanai nozares stratēģiskajā padomē ir arodbiedrības iniciatīva, uz ko tai arī ir tiesības, tomēr VM rīt plāno runāt par kopējo nozares reformu plānu.
Savukārt atbildot uz jautājumu, vai VM sniedza arodbiedrībai arī kādus solījumus, Keris atbildēja, ka saņēma saskaņotus aprēķinus par finansējuma sadalījumu, kā arī ministrija pauda vienotu izpratni par prasību pamatotību un "tas nav maz".
Kā aģentūrai LETA sacīja Čakša, šī bijusi darba tikšanās, lai turpinātu apspriest atalgojuma jautājumu un normālā pagarinātā darba laika saīsināšanas iespējas. Lai samazinātu normālo pagarināto darba laiku no 240 uz 220 stundām mēnesī, būtu nepieciešami aptuveni četri miljoni eiro. Tāpat runāts par metodēm, kā mainīt mediķu atalgojumu.
Arī ministre atzina, ka papildu 23 miljoni eiro atalgojumam un normālā darba laika īsināšanai nav paredzēti, līdz ar to šobrīd iespējams runāt tikai par aprēķiniem un vajadzībām, kas ir saistītas ar veselības aprūpes kopējo reformu tālāko attīstību.
Taujāta, vai VM Saeimā varētu prasīt vēl trūkstošo finansējumu, Čakša norādīja, ka jaunus pieprasījumus Saeimā nesniegs.
Savukārt vaicāta, vai tas nenozīmē, ka šobrīd tiek runāts par to, kā sadalīt naudu, kuras nav, Čakša atbildēja, ka šobrīd netiek runāts par to, kā naudu sadalīt, bet par to, kas ir nepieciešams. Līdz ar to arī jāsaprot, kāds ir nepieciešamais naudas apjoms, lai jau minētās lietas risinātu, sacīja ministre.
Beigās atbildot uz jautājumu, "cik liela ir jēga runāt par naudu, kuras nav", Čakša atbildēja, ka sarunām starp iesaistītajām pusēm vienmēr ir nozīme un abpusējai informācijas apmaiņa ir svarīga.
Kā ziņots, plānots, ka nākamā gada budžetā finansējums veselības jomai palielināsies par 64 miljoniem eiro. Palielinājums galvenokārt saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai.
Papildu finansējums nodrošināts, panākot vienošanos ar Eiropas Komisiju par budžeta deficīta atkāpi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta, līdz ar to 2017.gadā piešķirts papildu finansējums 34,3 miljonu eiro apmērā, kā arī piešķirot papildu finansējumu jauno politikas iniciatīvu un citu prioritāro pasākumu īstenošanai.
Finanšu ministrija uzsver, ka nākamā gada finansējums veselības nozarei par vairāk nekā 30 miljoniem eiro pārsniegs 2008.gada jeb pirmskrīzes līmeni.