Situācija ir pretrunīga - lai arī liela daļa sabiedrības pret azartspēlēm izturas nosodoši, aizliegtas tās nav, un pašvaldībai, atsakot spēļu zāles ierīkošanu konkrētā vietā, būtu jāpamato, kāpēc atļauja netiek dota. RD vadība atzīst, ka vismaz daļēji atteikumus ierīkot spēļu zāles var uzskatīt par politiskiem lēmumiem, tomēr pamatojumā tiek rakstīti citi iemesli.
Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) Dienai norāda, ka spēkā esošajā pilsētas attīstības plānā jaunas spēļu zāles paredzēts atļaut tikai piecu un četru zvaigžņu viesnīcās, taču atzīst, ka ne viņš, ne viņa partijas biedri nav gatavi balsot ne par vienas spēļu zāles atvēršanu Rīgā. "Pašā likumā ir pretruna - tajā teikts, ka lemj dome. Taču pašvaldībā ievēlētam deputātam nevar ar likumu uzdot par pienākumu balsot par vai pret. Deputātam ir tiesības paust politisku viedokli. Es kā vicemērs nebalsošu ne par vienas spēļu zāles atļaujas pagarināšanu, ne totalizatora ieviešanu, un mani partijas biedri arī ne," izteicās Ameriks.
Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) padomnieks Arnis Marcinkēvičs gan norāda, ka vairākos dažādu instanču tiesas spriedumos RD lēmumi atzīti par neleģitīmiem. Pēc LSBA pārstāvja teiktā ir iespējama arī jauna tiesvedība tieši par Amerika minēto gadījumu, kad funkcionējošās spēļu zālēs to īpašnieki vēlas atvērt arī totalizatorus, bet tas tiek liegts. Marcinkēvičs uzskata, ka RD savulaik noteiktais moratorijs jaunu zāļu atvēršanai neatbilst pašreizējai situācijai, jo tirgū pēc jaunām spēļu zālēm nav pieprasījuma un diez vai sāktos jaunu zāļu atvēršanas bums. Taču esošo zāļu īpašnieki reizēm vēlas veikt kādas izmaiņas vai pārcelties no vienām telpām uz citām, nemainot kopējo zāļu skaitu, bet tas nav iespējams. Citās pašvaldībās tas tiekot atļauts, bet "Rīgā nav dialoga", teica Marcinkēvičs.
Gadījumi, kad pašvaldība atsaka spēļu zāles ierīkošanu, ir arī citviet, piemēram, pērnā gada septembrī Liepājas dome atteikumu SIA Garkalns pamatoja ar iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, kurā no 932 anketām atbalstu spēļu zāles atvēršanai izteica 7, bet to neatbalstīja 915 iedzīvotāji, vēstīja portāls Liepajniekiem.lv. Liepājas vicemērs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) stāsta, ka aptauja tiek rīkota katru reizi, kad domē tiek iesniegts pieteikums atvērt spēļu zāli. Vaicāts, vai kādu reizi šāda aptauja beigusies labvēlīgi šīs izklaides rīkotājiem, Ansiņš atbild: "Nezinu nevienu vietu pasaulē, kur iedzīvotāji, ja rīkotu aptauju, piekristu." Arī Liepājā esot gadījumi, kad tiek nospēlēti īpašumi. Pēc Liepājas domes lēmuma SIA Garkalns pārstāvis publiski bija izteicies, ka lēmumu pārsūdzēs, tomēr Ansiņš Dienai norādīja, ka tas nav darīts.
Plašāk lasiet Ata Rozentāla rakstā Mēģina tikt vaļā no azartspēļu vietām piektdienas, 11.jūlija, laikraksta Diena 6.-7.lpp.!