Puse no “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras „Norstat” aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem informāciju par medikamentiem, kas būtu nepieciešami mājas aptieciņai, pamatā iegūst no ģimenes ārsta vai ārsta – speciālista, 29% no farmaceita, tomēr gandrīz tikpat ieklausās draugu un paziņu ieteikumos.
“Pozitīvi, ka lielākā daļa iedzīvotāju medikamentu un medicīnas preču izvēlē uzticas speciālistu padomam. Tieši farmaceitu ieteikumiem par to, kas būtu jāiegādājas mājas aptieciņai, uzticēšanos apliecinājuši 29% aptaujāto. Tas noteikti ir arī visu veselības nozarē iesaistīto izglītojošā darba rezultāts, jo iedzīvotāji aizvien vairāk apzinās, ka to, kas nepieciešams katram individuāli, varēs pateikt tieši viņa ārstējošaiss ārsts un savas kompetences ietvaros – farmaceits. Gados vecākie aptaujas dalībnieki – tie, kuri sasnieguši 60-74 gadus, visbiežāk snieguši atbildi, ka mājas aptieciņai vajadzīgo iegādājas tieši pēc farmaceita ieteikuma. Vismazāk to apliecinājuši jaunākie respondenti no 18-20 gadiem – tikai 20%. Aptaujā arī redzam, ka sievietes ārstu, farmaceitu ieteikumiem uzticas nedauz vairāk nekā vīrieši, bet radiem vienlīdz daudz uzticas gan vieni, gan otri,” aptaujas datus analizē „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.
49% aptaujas dalībnieku apstiprinājuši, ka informāciju par medikamentiem, kas būtu nepieciešami mājas aptieciņai, pamatā iegūst no ģimenes ārsta vai ārsta – speciālista. Attiecīgi vecākajās vecuma grupās, sākot no 50 gadiem, šo speciālistu ieteikumam uzticas puse un vairāk respondentu, bet arī pārējās vecuma grupās ne mazāk kā 45% aptaujāto. Arī reģionu griezumā katrā no tiem šādi atbildēja puse respondentu, bet Pierīgā tikai nedaudz mazāk – 48%, Kurzemē 46%.
27% informāciju par medikamentiem, kas būtu nepieciešami mājas aptieciņai, iegūst no draugiem un paziņām, visvairāk tādu respondentu ir vecumā no 18-29 gadiem – 36%, no 30-39 gadiem – 35%, tikmēr vecākajā respondentu grupā vismazāk. No tiem, kuri ir vecumā no 60-74 gadiem, tikai 20% apstiprinājuši, ka par mājas aptieciņai vajadzīgo jautā draugiem un paziņām. No Kurzemē dzīvojošajiem tikai 22% jautā draugiem un paziņām, ko pirkt mājas aptieciņai, Pierīgā – 24%, Vidzemē – 25%, Latgalē – 29%, Rīgā – 30% un Zemgalē 31% aptaujāto.
Uz jautājumu: “Kur Jūs iegūstat informāciju par medikamentiem, kas būtu nepieciešami mājas aptieciņai?”, 16% atbildējuši, ka medijos, 13% snieguši atbildi – nekur, bet 7% bijis grūti to pateikt.
„Mājas aptieciņā vajadzētu būt termometram, pretsāpju, pretdrudža, alerģiju mazinošiem medikamentiem, tāpat medikamentiem, kas varētu palīdzēt pret vemšanu, caureju, gremošanas traucējumiem u.c., steriliem pārsienamajiem materiāliem, plāksteriem, līdzekļiem, lai spētu sniegt palīdzību traumu gadījumos. Lai mazāk slimotu – ikviens mājas aptieciņu var papildināt ar kādu imunitātei īpaši radītu preparātu, vitamīniem un mikroelementiem. Ja ir hroniskas slimības, allaž jārūpējas, lai mājās būtu to ārstēšanai vejadzīgie medikamenti. Ieteicams mājas aptieciņā regulāri veikt revīziju, lai pārliecinātos, ka medikamenti ir ar derīgu lietošanas termiņu, neglabājas atvērtā veidā vai bez iepakojuma, nav bojāti – tādus lietot nedrīkst un vajadzētu iegādāties jaunus!” atgādina „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.
Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat” 2023. gada janvārī veikusi visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā snieguši atbildes uz septiņiem jautājumiem, izvēloties vairākus atbilžu variantus.