Mikroiestāde vēlas kļūt par Latvijas resursu pārvaldītāju

 

Trīsdesmit četras lappuses garo konceptuālo ziņojumu (Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju) ir sagatavojis un Valsts sekretāru sanāksmei – iepriekšējam pakāpienam pirms jautājuma izskatīšanas Ministru kabineta sēdē – iesniedzis kādreizējā Konkurences padomes vadītāja Pētera Vilka vadītais Pārrresoru koordinācijas centrs (PKC). Tieši sevi šī iestāde saskata kā jaunveidojamā superpārvaldītāja kapitāldaļu turētāju un attiecīgi galveno pārraugu. 

 

Pārresoru koordinācijas centrs nepieciešamību pēc jauna valsts uzņēmumu pārvaldības modeļa pamato ar Kariņa valdības deklarācijā ierakstīto. Tiesa, nezinātājam tajā nāktos ilgi meklēt, līdz nokļūtu līdz šī dokumenta 238. un 239. punktam, kuros izteikta apņemšanās turpināt OECD vadlīnijās iekļauto labas korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, izstrādāt skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku un uzsākt valsts kapitāla daļu turētāja funkciju pakāpenisku nodošanu vienam profesionālam valsts kapitāldaļu turētājam.

 

Taču, kā izriet no publiski pieejamiem laika grafikiem, atšķirībā no daudziem citiem deklarācijas punktiem tieši šo ieceri paredzēts virzīt uz priekšu Kariņa valdībai neraksturīgi ātrā tempā. Ja, piemēram, ap valstij ekstrēmās situācijās vitāli nepieciešamo Civilās aizsardzības plānu tā bez taustāmiem panākumiem darbojas jau pusotra gada, tad pieņemt lēmumu par valsts lielāko uzņēmumu pārvaldības modeļa nomaiņu paredzēts zibenīgi – pāris mēnešu laikā.

 

Pārresoru koordinācijas centrs apgalvo, ka sagatavoto ziņojumu 23. aprīlī ievietojis savā interneta mājaslapā, un formāli termiņš, kurā sabiedrības pārstāvji bija aicināti izteikt savu viedokli, bija divas nedēļas – līdz 8. maijam. Taču nozīmīgā dokumenta sabiedriskās apspriešanas laiks it kā nejauši sakrita ar garajām maija sākuma brīvdienām. Turklāt pati iestāde nekādu sabiedrības viedokli nemaz necentās sagaidīt, lai to ņemtu vērā ziņojuma gala versijā, jo jau 30. aprīlī dokuments pieteikts izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Centrā skaidro, ka viedokļu izteikšana sabiedrības līdzdalības ietvaros un atzinumu izteikšana pēc Valsts sekretāru sanāksmes "viena otru neizslēdz, viena otrai netraucē un neierobežo viena otru".