Muižnieks norādīja, ka EP uz iespēju nepilsoņiem Latvijā piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir norādījusi jau pirms 15 gadiem, tomēr ir skaidrs, ka tā ieviešana nav vienkārša, jo ir jāgroza Satversme. Vienlaikus Muižnieks uzsvēra, ka prakse Latvijā jau pašlaik ir elastīga, jo vietējā līmenī iestādes cilvēkus uzrunā ne tikai valsts valodā, vajadzības gadījumā palīdz iztulkot dokumentus un izpalīdz citādi.
"Es neredzu problēmu šo elastīgo praksi legalizēt. Tāda ir Eiropas Padomes pozīcija, un es kā komisārs šo viedokli atbalstīšu," sacīja Muižnieks.
Vienlaikus viņš atzina, ka nepilsoņu situācija Latvijā nav dramatiska, jo pretējā gadījumā naturalizācijas temps būtu daudz ātrāks.
"Ja tā situācija nepilsoņiem būtu tik traģiska, naturalizācijas gaita būtu stipri ātrāka. Stāvoklis ir pietiekami stabils, un cilvēki nejūt motivāciju iebilst [pret esošo situāciju]. Tas ir žēl. Es gribētu, lai cilvēki aktīvāk izmanto iespēju kļūt par pilsoņiem," pastāstīja jaunievēlētais cilvēktiesību komisārs. Viņš arī atsaucās uz plašu pētījumu par minoritāšu grupu diskriminācijas uztveri dažādās valstīs, kurā secināts, ka krievvalodīgie citu minoritāšu vidū Eiropā nejūtas diskriminēti.
Muižnieks ar Ušakovu kopīgajā sarunā pārrunājuši pašvaldības iespējas veicināt sabiedrības saliedētību. Pēc Muižnieka teiktā, Rīgas dome, organizējot latviešu valodas kursus citu tautību pārstāvjiem, ir priekšā citām pašvaldībām. Ušakovs norādīja uz abu kopīgajā sarunā izskanējušo ideju, ka līdz ar valodas kursiem varētu arī vienlaicīgi iziet naturalizācijas procedūru. Abas amatpersonas pārrunājušas arī izglītības sistēmas izmaiņas, ar kurām veicināt integrāciju. Muižnieks arī atzina, ka viņa un RD vadības redzējums par sabiedrības saliedētības jautājumiem sakrītot.
Muižnieks norādīja uz dažādiem labas prakses piemēriem Eiropas pilsētās, piemēram, īpašas cilvēktiesību programmas. Šādus piemērus viņš, lai arī tas neietilpst viņa jaunajos pienākumos EP cilvēktiesību komisāra amatā, apņēmies palīdzēt "vest no vietas uz vietu".
Jau vēstīts, ka Muižnieks jaunos amata pienākumus EP cilvēktiesību komisāra amatā sāks pildīt aprīlī. Viņš šajā amatā ievēlēts uz nākamajiem sešiem gadiem.
EP cilvēktiesību komisārs ir neatkarīga amatpersona, kuras uzdevums ir veicināt cilvēktiesību ievērošanu EP dalībvalstīs. Komisāra amats ir dibināts 1999.gadā. Komisārs neizskata individuālas sūdzības par cilvēktiesību pārkāpšanu.
Muižnieks savulaik bijis īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās, kā arī ir bijis ilggadējs Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra vadītājs.