"Es personīgi domāju, ka pareizticīgo Ziemassvētkiem vajadzētu būt svinamai dienai. Tas nav nacionāls jautājums, jo pareizticīgie ir gan latvieši, gan krievi," uzskata Rīgas Kristus evanģēliski luteriskās draudzes mācītājs Agris Sutra. Viņaprāt, ap šo jautājumu tiek radīts nevajadzīgs konflikts, ar kuru visu laiku manipulē radikāļi.
Arī Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers ideju atbalsta un uzskata, ka būtu jauki, ja arī citi svinētu ortodoksālās baznīcas svētkus. "Es negribētu šeit nekādus nacionālos elementus iekļaut, jo mums kā luteriskajai baznīcai ir ļoti labas attiecības ar ortodoksālo baznīcu, ar pareizticīgajiem. Un mēs viņiem novēlam tik to labāko, lai viņi varētu svinēt svētkus tāpat kā mēs svinam savējos," pauž P. Brūvers.
Taču vairāki Cilvēktiesību komisijas deputāti gan saka, ka pareizticīgajiem neviens nav liedzis svinēt Ziemassvētkus arī tāpat, taču, ja pareizticīgo Ziemassvētki tiktu atzīti par svinamu dienu, tas vēl vairāk šķeltu sabiedrību.
"Pareizticīgo Ziemassvētki nebūtu atzīstami par svinamu dienu, tāpēc ka valsts ir šķirta no baznīcas. Tas vēl vairāk sašķeltu sabiedrību. Jebkurā gadījumā, ja cilvēks vēlas svinēt Ziemassvētkus, viņiem neviens nav liedzis to darīt," pauž Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Viņa norāda, ka cilvēkiem ir dažādas izvēles iespējas, kā nokārtot šo situāciju, piemēram, vienojoties ar darba devēju un ņemot apmaksātu vai neapmaksātu atvaļinājumu.
Arī Cilvēktiesību komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis (Vienotība) uzskata, ka pareizticīgo Ziemassvētkiem nevajadzētu būt svinamai dienai, jo tad Latvija būšot vienīgā valsts pasaulē, kurā oficiāli tiks svinēti divi Ziemassvētki.
"Latvijā ir arī musulmaņi, kuri citur Eiropā kļūst arvien vairāk un vai tad mēs viņu reliģiskos svētkus arī svinēsim? Pareizticīgie var svinēt savus Ziemassvētkus, bet tas nenozīmē, ka tiem ir jābūt valsts svētku statusā. Viņi taču var svinēt, viņiem nav liegts. Musulmaņi var svinēt savus svētkus, pareizticīgie var svinēt savus," pauž Dz. Ābiķis.
Arī Dz. Ābiķis uzsver, ka šāda ideja nevienos sabiedrību, turklāt viņš aicina atcerēties, ka papildus svētku dienas kalendārā nozīmēs, ka valsts budžetam aizies garām desmitiem miljonu latu.
Saskaņā ar Tieslietu ministrijas (TM) mājas lapā pieejamo dokumentu Par Tieslietu ministrijā iesniegtajiem reliģisko organizāciju pārskatiem par darbību 2010. gadā, pareizticīgo draudžu locekļu skaits 2010. gadā bijis 370 tūkstoši cilvēku. Savukārt vecticībnieku draudzēs bijuši 2336 locekļi. Latvijas luterāņu draudzē ir 431 447 locekļi.
Pērn decembrī Saeima kārtējo reizi noraidīja Saskaņas centra rosinātos grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas paredzēja atzīt par svinamu dienu pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī, vēstījusi LETA.
Likumprojekta autori anotācijā norāda, ka kopumā Latvijā ir aptuveni 400 000 citu konfesiju locekļu un Ziemassvētki arī viņiem ir vieni no nozīmīgākajiem reliģiskajiem svētkiem, kurus viņi svin 7.janvārī.