Mūrniece vērsa uz to uzmanību, kad tika pārrunāti reģiona drošības jautājumi, tostarp informatīvās telpas drošība. Tāpat viņa pauda, ka šāda prakse arī ļaus spert pirmos soļus kopējas Baltijas informatīvās telpas veidošanā.
"Latviju un Igauniju vieno cieša sadarbība, ko apliecina arī intensīva amatpersonu vizīšu apmaiņa. Kā jaunā Saeimas sasaukuma priekšsēdētāja apņemos atbalstīt vēl ciešāku saišu veidošanu ar Igaunijas parlamentu divpusējā līmenī un reģionālos formātos - Baltijas Asamblejā un Baltijas un Ziemeļvalstu starpā," pauda politiķe.
Viena no galvenajām sarunu tēmām bija gaidāmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē. "Baltijas valstis starptautiski uztver kā vienotu reģionu, tāpēc Latvijas prezidentūra ir izaicinājums un iespēja arī Igaunijai un Lietuvai," sacīja Saeimas priekšsēdētāja un akcentēja mūsu valsts prezidentūras prioritāros virzienus - ES konkurētspēju un izaugsmi, ES lomas stiprināšanu globālā mērogā, kā arī Eiropas digitālā potenciāla iespēju izmantošanu ES attīstībā.
Saeimas priekšsēdētāja īpaši atzīmēja, ka viena no Latvijas ES prezidentūras prioritātēm būs Austrumu partnerība, un informēja, ka Saeima prezidentūras parlamentārās dimensijas ietvaros organizēs Parlamentāro konferenci par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī kopējo drošības un aizsardzības politiku, kurā plānots runāt arī par situāciju Ukrainā un Krievijas lomu un atbildību tajā.
Mūrniece no 18. līdz 19. decembrim oficiālā vizītē uzturas Igaunijā. Saeimas priekšsēdētāju vizītē pavada Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze (ZZS), kā arī Saeimas deputāti Nellija Kleinberga (LRA) un Veiko Spolītis (Vienotība).
Savukārt tikšanās laikā ar Igaunijas Valsts prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka Baltijas valstu kopīgā vēsture un pašreizējā ģeopolitiskā situācija Eiropā apliecina, ka Baltijas valstu solidaritāte savu nozīmi nav zaudējusi arī 21.gadsimtā. Latvijai, Igaunijai un Lietuvai strādājot cieši kopā plecu pie pleca, ir jāspēj parādīt saviem partneriem, ka esam saliedēti. Arī ar Ilvesu tika pārspriesti minētie mediju jomas jautājumi.
Saeimas priekšsēdētāja ar Igaunijas Valsts prezidentu pārrunāja arī iespējas attīstīt vienotu digitālo tirgu un veicināt pārrobežu e-pakalpojumu pieejamību visu Baltijas valstu iedzīvotājiem. Puses bija vienisprātis, ka Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē ir labs formāts, kurā aktualizēt šo jautājumu Eiropas līmenī.
Ilvess izteica uzaicinājumu Saeimas priekšsēdētājai nākamā gada aprīlī apmeklēt ikgadējo Lenarta Meri konferenci, kas veltīta ārpolitikas un drošības aktualitātēm. Puses bija vienisprātis par aizsardzības kursu nepieciešamību augstākajai ierēdniecībai, ministriem un parlamentu deputātiem izpratnes veidošanai par drošības un aizsardzības jautājumiem.
Pārrunājot abu valstu labo sadarbību, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka ir svarīgi turpināt darbu pie latviešu-igauņu un igauņu-latviešu akadēmiskās vārdnīcas izstrādes, kuras izdošana plānota 2015.gadā.
Vizītes laikā Mūrniece tikās arī ar latviešu diasporas pārstāvjiem, kā arī apmeklēja Igaunijas Okupāciju muzeju un Igaunijas Sabiedriskā medija biroju.