Mūža mājas tikai uz 20 gadiem

Vajag kremēt, jo uguns veic transformācijas procesu. Kurši arī dedzināja mirušos. Savukārt, pēc Oļģerta .Ziļicka apkopotās informācijas par arheoloģiskajiem izrakumiem plašajās Baltu tautu zemes, bija 2 veidu apbedījumi: skeletkapi un ugunskapi. Skeletkapos mirušais bija guldīts zemē uz sāniem ar galvu pret austrumiem un saliektām kājām. Pa virsu uzkaisīts sarkans minerāls. Ugunskapos, kas arī bija zemē, mirušā pelni ir ievietoti kādā traukā un virsū krauti akmeņi. Līdzi doti ieroči, darbarīki un vērtslietas. Droši vien liela daļa pelnu tika izkaisīti arī ūdenstilpnēs, bet tas atkarīgs no konkrētā reģiona ģeogrāfijas.

Par to būtu jāparūpējas pašvaldībām,kā tas ir,piemēram,Zviedrijā,nevis katram individuāli! Nav nekāda garantija,ka sarunātais pensionārs jau rīt nesaslims vai pat nenomirs pats!

Vai tai nebūtu jābūt Kultūras ministrijas iniciatīvai?

Kāpēc gan šajā teritorijas apkopšanā nevarētu ietvert arī maksas pakalpojumu-kapa vietas apkopšanu,kā tas ir citur Eiropā? Vai Latvijā tas tiešām ir tik neiespējami? Nevis tikai iekasēt pasaulē visaugstāko-21% PVN par apbedīšanas un kremēšanas pakalpojumiem,lai būvētu modernās mākslas muzeju un akustisko koncertzāli Latvijas fasādes izskaistināšanai! Visapkārt Latvijai-Lietuvā,Igaunijā,Polijā,Somijā,Zviedrijā,Norvēģijā,Īrijā,Nīderlandē,Šveicē,Spānijā,Melnkalnēun pat daudz tālāk-Izraēlā,Ķīnā,Japānā,Filipīnās,Austrālijā,Jaunzēlandē,Brazīlijā,Venecuēlā,Kolumbijā,Kubā,Bahamās,Bermudā,Nīderlandes Antiļu salās,Gajānā,Dominikā,Šrilankā,Pakistānā,Indijā,Indonēzijā,Zambijā,Ruandā,Kenijā,Namībijā,Ugandā un citās valstīs apbedīšanas un kremēšanas pakalpojumiem ir noteikta 0% PVN likme! Piemēram,Indijā pret mirušajiem izturas ar lielāku cieņu! Netiek likvidētas pat angļu kolonizatoru simtiem gadu nekoptās kapavietas! Savukārt,Izraēlā apbedīšanas pakalpojumu aplikšana ar nodokli,atšķirībā no Latvijas, tiek uzskatīta vienkārši par amorālu!

Vai zināt, kas ir "kaulu kambaris"? Sensenos laikos kapsētas bija baznīcu tuvumā. Raka, kā nu sanāca, datorizētas datu bāzes arī nebija, un reizēm kādu nelaiķi (pareizāk sakot, kaulus) atkal izraka. Šos kaulus novietoja atsevišķā vietā, kas arī saucās "kaulu kambaris", un tas bija normāli. Tāpēc runas, ka agrāk nelaiķus neraka vairākās kārtās, nav pamatotas.

Es uzskatu to par pašvaldību meklējumiem pēc peļņas. Man jau liekas, ka Latvijā zemes nekad nav trūcis. Pilsētā, saprotams, bet ne jau laukos. Vai pašvaldības ir spērušas kādus soļus, lai atrastu piederīgos un informētu par to, ka kapi ir nekopti. Uzstādīta plāksnīte. Jauki. Un tālāk. Ja tante veca, nevar aizbraukt, bet labprāt gribētu to darīt. Bet viņai neviens to nepateiks. Informējot tērē, bet izīrējot pa otram lāgam, pelna.

Dievs smagi sodīs tos, kuri apbedīto senču kapavietas pārdos citiem. Tieši pārdevēju. Aptrakuši pēc tās naudas !

Vairākās citās valstīs virsapbedījumi ir ierasta lieta - izīrē kapa vietu uz notiektu laiku, bet pēc tam līgumu var pagarināt, vai vietu ieņemt āds cits. Citās valstīs atkal populāra ir kremēšana un uz kapiem vispār iet tikai retais. Ne visur ir tādas tradīcijas ka pie mums un arī mūsdienu jaunieši, kas dzīvo citās valstīš, brauks uz Latviju kopt kapus. Šis ir viens no risinājumiem. Kapakmens aprakšana gan būtu stulbi, jo izmests pa logu vai apraksts zemē vēl nav prom - labāk pārstrādāt to akmeni, lai n-to reizi rokoties, nenolauž lāpstu.

Vaacijaa kapa vietas tiek noiireetas zu 15 gadiem. Peec tam liigums jaatjauno. Ja to nedara, tad kapa vieta tiek izmantota jaunam apbediijumam. Kas notiek ar mirusho atliekaam, to es nezinu.