Iesniegumu ar iniciatīvu veikt šādu atzinumu pagājušā gada novembrī VKPAI iesniedza LNB Atbalsta biedrība, un to parakstījuši visi bijušie atjaunotās Latvijas Republikas kultūras ministri.
Saskaņā ar iesniegumu, LNB ēkas iekļaušana aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā tiek pamatota ar to, ka jau dažus gadus pēc atklāšanas, tā kļuvusi par starptautiski atzītu kultūras centru un norišu vietu, kurā tiek rīkotas ne tikai visdažādāko nozaru konferences, mākslas notikumi, koncerti un izstādes, bet arī starptautiski nozīmīgas tikšanās. Tāpat iniciatīva tiek pamatota ar ēkas projektētāja Gunāra Birkerta atpazīstamību pasaulē un gūtajiem apbalvojumiem arhitektūras nozarē.
Tāpat inspekcija trešdien nolēma, ka, līdzīgi kā LNB, aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļaujama arī 2007.gadā pabeigtā arhitekta Meinharda fon Gerkāna Villa Guna Jūrmalā un 2012.gadā pabeigtais arhitektes Zaigas Gailes projektētais Žaņa Lipkes memoriāls Ķīpsalā.
Saskaņā ar spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem, kultūras pieminekļa statusu iespējam piešķirt tikai tām ēkām, kas jau atbilst vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu statusam. Līdz ar to, VKPAI pagājušā gada novembrī izstrādājusi priekšlikumus šo noteikumu grozīšanai, lai kultūras pieminekļu sarakstā varētu iekļaut arī mūsdienās radītas kultūrvēsturiskās vērtības.
Dambis kā piemēru šādai praksei minēja Norvēģiju, kur Oslo opera par kultūras pieminekli tika atzīta divus gadus pēc tās pabeigšanas.
Tāpat Saeimas Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijā norit darbs pie grozījumiem likumā Par kultūras pieminekļu aizsardzību, kas tiek gatavoti otrajam Saeimas lasījumam. Saskaņā ar šiem grozījumiem, VKPAI vēlas mainīt nosaukumu uz Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un mazināt tās darbības birokrātisko slogu, nosakot, ka Rīgas domei ir pienākums izveidot un uzturēt atsevišķu pieminekļu aizsardzības institūciju. Pēc Dambja teiktā, šādu pašvaldību institūciju darbošanās novērojama citās Eiropas valstīs.
Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) pauda pārliecību, ka VKPAI iecere grozīt likumu un Ministru kabineta noteikumus tiks realizēta līdz 12.Saeimas sasaukuma beigām.
Pašlaik Latvijas jaunākais kultūras piemineklis ir 1981.gadā pabeigtā Ikšķiles estrāde.
Kā ziņots, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvnieki - pilnsabiedrība Nacionālo būvkompāniju apvienība Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesnieguši prasības pieteikumu par 11 449 483 eiro piedziņu no valsts, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību nodaļa vadītāja Lita Kokale.
KM pārstāve pauž pretēju nostāju, norādot, ka, saskaņā ar 2008.gada 15.maijā noslēgto līgumu, kā arī LNB būvuzrauga Hill International izdoto noslēguma maksājuma apstiprinājumu, KM līdz 2016.gada 31.decembrim veikusi pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā par LNB būvniecību.
Kopumā par LNB ēkas būvniecību valsts astoņu gadu laikā samaksājusi 195 565 638 eiro.
papildināta visa ziņa
we