KM atzīmē, ka aprīlī Ekonomikas ministrijai (EM) un KM tika dots uzdevums izvērtēt nepieciešamību nostiprināt normatīvā regulējuma līmenī prasības arhitektūras konkursiem un vēsturisko robežu iespējamai pārkārtošanai pilsētu vēsturiskajos centros, ņemot vērā likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".
Uzdevuma izpildei Valsts kanceleja (VK) Inovācijas laboratorijā organizē domapmaiņu jeb inovācijas sprintu starp KM, EM, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Nacionālo kultūras pieminekļu pārvaldi (NKMP), Rīgas pašvaldību, Latvijas Arhitektu savienību un Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansi, pieaicinot citu institūciju pārstāvjus, lai objektīvi izvērtētu un nostiprinātu kultūras pieminekļu aizsardzības regulējumu.
Darbu inovācijas sprintā plānots pabeigt oktobra beigās.
Kā norāda KM parlamentārā sekretāre Signe Grūbe, UNESCO Pasaules mantojuma vietai - Rīgas vēsturiskajam centram - ir izstrādāts aizsardzības regulējums - Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums.
Viņa uzsver, ka darbs inovācijas sprintā parāda, ka ir nepieciešama plaša diskusija par kultūras pieminekļu aizsardzības, mājokļu, telpiskās attīstības un ekonomikas politikas mijiedarbību, rodot līdzsvaru starp valsts atbildību attiecībā uz kultūras mantojuma saglabāšanu un valsts ekonomisko izaugsmi.
Jau ziņots, ka NKMP vadītājs Juris Dambis, pārstāvot kultūras pieminekļu aizsardzības intereses, pirmdien atklātā vēstulē VK, KM un EM aicināja neizjaukt līdzsvaru starp Rīgas vēsturiskā centra attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu, uzsverot Rīgas īpašo lomu Eiropas pilsētvidē.
Dambis vēstulē atsaucas uz inovāciju sprinta 4.oktobra diskusiju, ko par tēmu Kultūras pieminekļu aizsardzības regulējums un tā ietekme uz būvniecības nozari un UNESCO sadarbībā ar KM organizēja VK. No ministrijas puses esot izskanējis, ka Rīgas vēsturiskajā centrā problēmas rada "mītiska iedoma palikt iekonservētā stāvoklī". Tas Dambja vērtējumā norāda uz tendenci uzskatīt, ka kultūras mantojuma saglabāšanas sistēma Rīgā traucē pilsētas attīstībai.
"Šāds uzskats ir dzirdēts jau sen, tam ir tiesības pastāvēt, bet Rīgas nākotnei būtu slikti, ja tas sāktu dominēt tik spēcīgi, ka vājinātu kultūras vērtību saglabāšanu un mūsdienu arhitektūras kvalitāti," pauž Dambis, piebilstot, ka iemesls inovāciju sprinta organizēšanai ir bijis atsevišķu uzņēmēju un EM rosinājums atcelt konkrētas normatīvā regulējuma prasības, atvieglojot būvniecību Rīgas vēsturiskajā centrā.
Viņš norāda, ka jau iepriekš ir izskanējis arī uzņēmēju uzskats, ka Rīgas centrā ir daudz neizmantotu ēku, un ka jaunu dzīvojamo ēku celtniecība problēmas varētu atrisināt. Šāds apgalvojums, Dambja ieskatā, ir vēl satraucošāks.
"Laikmetā, kad pasaulē telpiskās vides attīstībā dominē būvindustrijas visatļautība, izteikti orientējoties uz ātras peļņas gūšanu, būvniecības kultūra pārāk daudz vietās ir noslīdējusi savā vēsturiski zemākajā līmenī. Lai arī mūsdienu demokrātija un digitālais laikmets dod ievērojamas priekšrocības, tomēr telpiskās vides pārveidojumi ar savu nihilistisko attieksmi pret estētiku, vides tīrību un ilgtspējību apdraud gadsimtiem uzkrātās būvētās vides kvalitatīvu saglabāšanu. Arhitekta un arhitektūras idejas loma būvniecības procesā ieņem arvien mazāku, pat pakārtotu nozīmi," uzskata Dambis.
Viņa ieskatā, notiekošais Latvijā liecinot par to, ka nepilnīgi tiek izprasta Rīgas vēsturiskā centra īpašā vērtība, un ka tiek aizmirstas jaunākās nozares filozofiju veidojošās nostādnes - Davosas deklarācija Ceļā uz augstas kvalitātes būvkultūru, kā arī iniciatīva Jaunais Eiropas Bauhaus.