Ko tikai latvietis nav gatavs darīt par vienu apšu kungu mērcīti vai kaut vai mazu burciņu marinētu baraviku – stundām ilgi staigāt ar nazi rokā pa mežiem, apmaldīties un piešaut mēli nepazīstamām sēnēm, pat aizmirst par vaļā bikšu priekšu.
Rakstniece Dace Rukšāne stāsta par eksperimentiem garšojot sēnes- viņai ir savs sēņu noteicējs. Ja sēne izrādās ēdama, tad Dacei ir ļoti interesanti uzzināt, kā tā garšo. Savukārt aktrise un producente Leonarda Ķestere pastāsta kā reiz piesēņojusi pilnas bikses ar gailenēm, bet TV3 raidījuma Māmiņu klubs vadītāja Kristīne Virsnīte atklājusi, ka sēnes migrē.
Īpaši košs stāsts ir Playboy galvenajam redaktoram Egīlam Zirnim: „Reiz, pie Talsiem, kad iegāju mežā pačurāt, atvēru rāvējslēdzēju un paskatījos uz leju, ieraudzīju tik daudz tikko izlīdušas rudmieses, ka metos četrrāpus un pa visiem meža pakalniem izrāpojos, lasot tārpu nesamaitātās rudmieses. Tikai pēc divām stundām atjēdzos, ka man joprojām bikšu priekša vaļā – azartā biju pat aizmirsis, kādēļ iegāju mežā.”
Kāds ir sēņotāja iztikas minimums? Ko labāk atstāt mājās? Kurā mežā aug visvairāk baraviku? Kāpēc,
ejot sēņot, obligāti jābūt mugurā peldkostīmam?
Sēņotāju stāstus, padomus un jokus meklē žurnālā Mūsmājas, kas kioskos nopērkams no 5.septembra.
Piedalies arī projektā Dienas sēne. Informāciju meklē šeit: