Kongresa programma bija samērā lakoniska – trīs uzrunas, trīs īsfilmas par Smilteni, Ogri un Siguldu, kuru mēri ir NA biedri, un visai ilga balsu skaitīšana, ko organizēja tā, lai nevienam biedram nerastos šaubas par godīgu procesu. Jāpiebilst, ka parastos kongresos balsu skaitīšana notiek citā telpā un tās laikā parasti rīko debates. Šoreiz izvirzītie delegāti savu balsojumu iesūtīja pa pastu, un balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs Ritvars Eglājs solīja, ka ikvienam būs iespēja iepazīties ar biļeteniem, ja būs radušās šaubas. Dzintars pauda cerību, ka pavasarī varēs sarīkot ārkārtas kongresu jau klātienē un tajā apspriest dalību pašvaldību vēlēšanās, kas notiks nākamgad.
Prognozē nākamo Saeimu
Pašreizējo situāciju valstī Dzintars raksturoja kā smagu laiku daudzām Latvijas ģimenēm, kad atbalsts tiek saņemts ar ievērojamu novirzi un ne visi atbalsta pasākumi piemērojami individuālai situācijai. Daudziem rodas jautājums, vai pieņemtie ierobežojumi ir samērīgi, ir "šaubas un bažas" par bērnu iegūtās izglītības kvalitāti. Šādos apstākļos valstij būtu jādarbojas kā vienotam un gudram mehānismam, bet tieši šobrīd varot sajust, "ko nozīmē politiskā sadrumstalotība un eksperimenti vēlēšanās". Politiķis norādīja, ka koalīcijā esot vismaz pieci politiskie spēki, taču Attīstībai/Par! iekšienē sākušās domstarpības un katrā partijā esot arī iekšējie grupējumi, tas nozīmē, ka ar vienu var vienoties, bet cits var nepiekrist. "Šādos apstākļos kādai partijai īstenot vienotu valsts politiku ir teju neiespējami," secināja Dzintars. Viņš izteicās, ka liela sabiedrības daļa ir gatava balsot par laimes lāci un "īstermiņa politikas avantūristiem paveras lielākas iespējas", bet NA šādi apstākļi esot maksimāli neizdevīgi.
Dzintars ieskicēja savu prognozi par Saeimas vēlēšanām pēc diviem gadiem, piebilstot, ka to laikā daudz kas var mainīties. Viņaprāt, NA Saeimā iekļūs, bet esot jautājums, ar ko varēs veidot koalīciju. Vienotībai esot plusi un mīnusi, taču kā sadarbības partneris tā esot prognozējama. KPV LV vietu varētu aizņemt Alda Gobzema partija, par kuru prieku jau paužot "izteikti prokrieviskas personas raibā kompānijā kopā ar Šleseram pietuvinātiem sektantiem un dažādiem sazvērestības teoriju izplatītājiem". Tāpat Dzintars diezgan droši varot prognozēt liberāļu iekļūšanu Saeimā. "Dažs varbūt priecājas par šķelšanās pazīmēm šīs apvienības iekšienē", taču Latvijas attīstībai ietekmes mazināšanās šai aliansē varot novest pie Progresīvo ietekmes pieauguma, bet šī organizācija esot "bēdīgi pazīstama ar sevišķām rūpēm par nepilsoņu tiesībām un divvalodības īstenošanu". Saeimā būšot arī Saskaņa, un pāri piecu procentu barjerai varot pārrāpties arī "Ždanokas partija vai kāds cits tai līdzīgs veidojums". Savukārt par Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) Dzintars izteicās, ka tā joprojām ir cieši saistīta ar Aivaru Lembergu, pieminot arī ASV noteiktās sankcijas pret viņu. Pat ja daļa ZZS no Lemberga norobežotos, ar to, visticamāk, nepiekristu sadarboties Jaunā konservatīvā partija, kas gan Dzintara vērtējumā "strauji noveco un uz nākamajām vēlēšanām nebūs tik jauna". Iespēja izveidot kaut cik jēdzīgu koalīciju varot izrādīties neiespējamā misija, un tad NA nāktos izšķirties starp darbu ļoti raibā koalīcijā vai opozīcijā, bet neviena no šīm iespējām neesot pārāk vilinoša.
Dzintars atzina, ka NA biedri vēloties dzirdēt asāku kritiku par koalīcijas partneriem, taču neesot citas izvēles kā "turēt to laivu virs ūdens". Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece savā uzrunā izteicās, ka NA esot palīdzējusi "drastiskas idejas nolikt atpakaļ uz zemes". Vēl Mūrniece aicināja uzticēties mediķiem un neklausīties viltus ziņu izplatītājos Covid-19 un tā dēļ ieviesto ierobežojumu sakarā.
Dzintars kā pozitīvu faktu minēja to, ka, izmantojot valsts finansējuma pieaugumu, partijai ir iespēja izplatīt savu informāciju, piemēram, propagandas žurnāla Nacionālā Neatkarība pēdējos numurus nogādāt 70–80 tūkstošiem adresātu, uzsverot, ka tas ir krietni vairāk nekā Latvijas drukātajiem medijiem. Vēl viņš uzslavēja partijas nodaļas par prasmi sadarboties. Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle atkārtoja jau agrāk izteikto kritiku valdībai, ka tā neizmanto iespēju palielināt budžeta deficītu, tādējādi riskējot, ka citas valstis izrausies mums priekšā. Viņš arī pauda nepatiku, ka Baltijas valstis nav atbalstījušas Poliju tās domstarpībās ar Eiropas Savienību.
Valdē visi neiekļūst
NA valdes vēlēšanas bija galvenā intriga, jo pretendentu bija krietni vairāk nekā vietu. Daļu valdes deleģēja no Saeimas frakcijas – valdē strādās Ināra Mūrniece, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Rihards Kols un Edvīns Šnore. Tāpat valdē kā ministrs tika virzīts Kaspars Gerhards un kā jaunatnes organizācijas vadītājs – Kristaps Gulbis. Šīs kandidatūras tika apstiprinātas atsevišķā balsojumā. Taču uz atlikušajām valdes locekļu vietām bija konkurence, kuru neizturēja Imants Parādnieks, iegūstot vien 77 balsis, kaut arī viņa ieguldījumu atbalstā ģimenēm savā uzrunā cildināja gan Dzintars, gan Mūrniece. Ārpus valdes palika arī līdzšinējais tās loceklis Edvards Ratnieks, neievēlēja arī Rīgas domes deputātu Daini Loci. No 195 delegātiem visvienprātīgāko atbalstu – 161 balsi – ieguva Roberts Zīle. Ievēlēts arī Jānis Eglīts, Raitis Ābelnieks, Egils Helmanis, Ieva Holma, Jānis Iesalnieks, Nauris Puntulis, Ginta Vilcāne un Ģirts Lapiņš.
Visticamāk, no šī virtuālā kongresa mācīsies arī citi politiskie spēki, kas izteikuši vēlēšanos sarīkot savu partiju kongresus un jautājuši Uzņēmumu reģistram, kā tas darāms, piemēram, Vidzemes partija.