Kā jau ziņots, M. Gauss ir viens no trim pretendentiem uz airBaltic vadītāja krēslu, ko pirms pāris nedēļām pēc akcionāru vienošanās atstāja Bertolts Fliks. Par jauno kompānijas vadītāju airBaltic padome lems piektdien. Ar pašu M. Gausu Dienai neizdevās sazināties.
Jau pirms M. Gausa Malev mocījās ar lieliem zaudējumiem. 2006. gadā tie bija 36 miljonus eiro lieli, un 2007. gadā Ungārijas valdība nolēma aviokompāniju privatizēt. Par vairākuma akcionāriem kļuva divi Ungārijas pilsoņi, lai lidsabiedrībai nodrošinātu Eiropas aviokompānijas statusu, raksta The Budapest Times, kā arī Krievijas pilsonim Borisam Abramovičam piederoša sabiedrība Airbridge, kam līdzekļus akciju iegādei garantēja Krievijas valdībai daļēji piederošā Vņeštorgbank (tagad Bank VTB). Taču kompānijas finanšu dati neuzlabojās. 2008. gadā Malev zaudējumi bija jau 49 miljonus eiro lieli, un 2009. gada sākumā VTB banka pārņēma B. Abramovičam piederošās kapitāla daļas, kļūstot par Malev 49% daļu īpašnieku. Uzņēmuma vadību pārņēma Krievijas valsts aviokompānija Aeroflot, un šajā brīdī par jauno Malev ģenerāldirektoru tika uzaicināts M. Gauss.
Lai gan Krievijas medijos šai laikā parādījās solījumi par jauniem reisiem uz Krieviju un perspektīvo izaugsmi, realitātē M. Gauss centās kompāniju samazināt, vēsta neoficiāli avoti. Kompānijā atlaisti 150 darbinieki, Malev atteicās no divām lidmašīnām un pat slēdza reisu uz Jekaterinburgu, radot bažas, ka Aeroflot cenšas mazināt Malev nozīmi. M. Gausa vadības laikā Malev zaudējumi pieauga. 2009. gadā tie sasniedza 84 miljonus eiro, 2010. gadā - 82 miljonus. Malev iznīkšanā neoficiāli tiek vainots arī tās finanšu direktors Karims Maklaufs. Viņa iepriekšējā darbavieta ir bēdīgi slavenā bankrotējusī aviokompānija SkyEurope. K. Maklaufs 2010. gada rudenī bija spiests Malev pamest, un kompānija sešus mēnešus vispār palika bez finanšu vadītāja. Šogad pavasarī Ungārijas valdība nolēma aviokompāniju nacionalizēt. Malev tālākais liktenis nav skaidrs, jo Ungārijas valdība jūnijā paziņoja, ka vairs to nefinansēšot.
M. Gauss Malev pameta līdz ar Ungārijas valdības lēmumu, tiesa, kā iemesls tiek minēts zemais atalgojums. Laikā, kad kompānijā darbojās Krievijas pārstāvji, M. Gauss saņēma algu un piemaksas no Krievijas puses - Airbridge kompānijas. Tas darīts, lai apietu Ungārijas valdības nosacījumus par maksimālo atalgojuma apjomu, vēsta neoficiāls avots. Tādējādi viņa ienākumi mēnesī sasniedza 27 000 eiro mēnesī, taču līdz ar lēmumu nacionalizāciju M. Gauss vairs nesaņēmaAirbridge piemaksu, un viņa ienākumi saruka līdz valdības noteiktajiem 7500 eiro mēnesī. Viņu tas vairs neapmierināja.
Pilnu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas numurā!