Kā aģentūrai LETA pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV), plānots, ka pirmajā lasījumā likumu skatīs jaunnedēļ - 2.jūnijā un 3.jūnijā. Tāpat politiķis plāno noturēt ilgākas komisijas sēdes nekā ierasts un cer, ka abās dienās izdosies uzklausīt visas puses, lai virzītu likumprojektu tālāk skatīšanai Saeimā.
Tāpat komisijas vadītājs norādīja, ka cer panākt vienošanos par pietiekamu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, un likumprojektu otrajam lasījumam komisija varētu skatīt pirmajā jūlija nedēļā. Atkarībā no priekšlikumu apjoma komisija izvērtēs, cik laika prasīs, lai izskatītu likumprojektu trešajā lasījumā, piebilda Ašeradens.
"Īpaši kavēties neplānojam. Uzklausīsim puses un komisijā meklēsim labāko risinājumu," uzsvēra Saeimas deputāts.
Ašeradens pauda viedokli, ka neskaidrību ap grozījumiem Augstskolu likumā rada likumprojektam pievienotā anotācija, kurā minēti mērķi, kas pēc būtības esot traktējami kā instrumenti, ar kuriem sasniegt noteiktus mērķus, taču vēlamais mērķis, ko sasniegt, anotācijā nav pateikts. Par tiem komisijas sēdēs Ašeradens cer panākt vienošanos.
Vienlaikus deputāts minēja, ka visas jautājumā iesaistītās puses saprot, ka izglītības sistēmā nepieciešami uzlabojumi, un viņš tajā saskata divas fundamentālas problēmas, proti, Latvijā augstākās izglītības sistēma būtiski atpaliek akadēmiskajā kvalitātē, par ko liecinot tas, ka starptautiskos reitingos Latvijas augstskolas atrodas zemāk nekā Lietuvas vai Igaunijas augstskolas, kā arī uzlabojumi, viņaprāt, nepieciešami Latvijas augstskolu darbības atbilstībā nākotnes darba tirgus vajadzībām.
Politiķis skaidroja, ka vienā daļā profesiju redzama pārprodukcija, taču otrā daļā - milzīgs profesionāļu deficīts. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka vairums cilvēku tiek sagatavoti profesijās, kurās pēc tam viņi nestrādā, kā arī risināms jautājums esot "milzīgais" studējošo atbirums augstskolās.
Jau ziņots, ka pirms nedēļas Saeima izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nodeva nozarē asi kritizētos grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz īstenot reformu augstskolu pārvaldības modelī.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie un valdības iepriekš atbalstītie grozījumi paredz noteikt augstskolu tipus - universitāte, lietišķo zinātņu augstskola un mākslas un kultūras augstskola, kā arī noteikt atbilstības kritērijus universitātes, augstskolas un mākslas un kultūras augstskolas statusa iegūšanai.
Grozījumi paredz, ka visas augstskolas ir universitātes tipa institūcijas, kas īsteno pētniecībā balstītu augstāko izglītību un iedalās universitātēs, lietišķo zinātņu augstskolās un mākslas un kultūras augstskolās.
Vienlaikus IZM aģentūru LETA informēja, ka atbilstoši pasaules praksei augstskolu pārvaldībā tiek nodalīta akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšana un, lai to īstenotu, iekšējā pārvaldībā tiek izveidotas augstskolu padomes, kuru uzdevums ir, stiprinot augstskolu autonomiju, atvērtību un visu procesu caurspīdīgumu, virzīt augstskolu stratēģisko attīstību, kamēr senāta uzdevums - risināt zinātnes un izglītības jautājumus, nodrošinot akadēmisko brīvību un akadēmiskā personāla ekselenci.
IZM rosina, ka Ministru kabinets varētu noteikt valsts dibinātās augstskolas rektora amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus, kārtību kādā atlasa un vērtē pretendentus, kā arī kārtību, kādā ieceļ amatā un atceļ no amata valsts dibinātās augstskolas rektoru.
Tāpat ministrija plāno rosināt, ka rektoru no amata varēs atcelt pēc augstskolas satversmes sapulces, augstskolas senāta, IZM vai attiecīgās nozares ministrijas ierosinājuma MK noteiktajā kārtībā, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.
Vienlaikus IZM vēlas noteikt, ka valsts dibinātas augstskolas rektoru atcelt var arī pēc augstskolas padomes pamatoti argumentēta ierosinājuma, kuru izskata MK noteiktajā kārtībā. Likumprojekts arī nosaka, ka augstskolas padomes locekļus amatā ieceļ un no tā atceļ attiecīgās nozares ministrija.
IZM arī grib noteikt, ka augstskolas rektora amatā var iecelt ārvalsts pilsoni un rektora amata pretendentus valsts dibinātās augstskolās augstskolas padome varēs atlasīt atklātā starptautiskā konkursā.
Tāpat sagatavotie grozījumi likumā paredzēs, ka, ja izglītības un zinātnes ministrs konstatēs augstskolas satversmes neatbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem vai citas nepilnības, viņš varēs apturēt satversmes, bet ne augstskolas darbību līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai vai nepilnību novēršanai viņa norādītajā termiņā.
Tāpat tiek paredzēts, ka augstskolu no Augstskolu reģistra varēs izslēgt, ja tā nenodrošinās atbilstību likumā universitātei, lietišķo zinātņu augstskolai vai mākslas un kultūras augstskolai noteiktajiem kritērijiem.
Vienlaikus IZM norāda, ka augstskolu darbība līdz šim ir bijusi ārējos normatīvajos aktos detalizēti reglamentēta, tāpēc, lai mazinātu ārējā un iekšējā regulējuma slogu, ir nepieciešams ieviest un nostiprināt profesionālu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi. Augstskolas padomei būs jānodrošina uz labas pārvaldības principiem balstīta augstskolu iekšējā pārvaldības sistēma un saimnieciski pamatotu lēmumu pieņemšana.
Tālis