Cerības iepriekš saistītas ar valsts fondēto pensiju sistēmas
izveidi jeb tā dēvēto pensiju otro līmeni. Tas pēdējos desmit gados
demonstrējis samērā augstu - ap 4% vērtu - ienesīgumu gadā, liecina
portāla Manapensija.lv dati. Neraugoties uz it kā solīdo
ienesīgumu, uzkrātās summas ir mazas. Patlaban fondēto pensiju
uzkrājumiem tiek novirzīti tikai 4% no darba samaksas apjoma, bet
sabiedrībai trūkst intereses un zināšanu, kā potenciāli pilnveidot
savu nākotnes labklājību, otrdien vēsta Diena.
Viens no sabiedrībā aktuālākajiem jautājumiem ir pensijas apmērs pēc vecumdienu sasniegšanas. Piemēram, šodienas trīsdesmitgadniekam ar 1000 eiro bruto algu, kuram uzkrājumu pagaidām nav, pieņemot, ka inflācija nākamo gadu gaitā būs vidēji ap 2% un šādā pašā mērā ir arī potenciālais darba samaksas pieaugums, pēc Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Pētera Stepiņa teiktā, 65 gadu vecumā pensiju 2. līmenī būs veiktas iemaksas par nepilnu 41 tūkstoti eiro.
Saskaņā ar aprīlī veiktajiem normatīvo dokumentu grozījumiem nodrošinās augstāku ienesīguma potenciālu, palielinot ieguldījumus riska kapitālā, kas vienlaikus palielina investīciju iespējas arī vietējās ekonomikas atbalstam. Stepiņš uzskata, ka turpmākajiem pensiju sistēmas uzlabojumiem būtu nepieciešams atgriezties pie jautājuma par limitu palielināšanu ieguldījumiem akcijās (no pašreizējiem 50% līdz, piemēram, 75% kā Igaunijā vai 100% kā Lietuvā) vai vismaz apsvērt alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu neiekļaušanu kopējā akciju limitā.
"Šāds solis nenozīmētu tūlītēju akciju ieguldījumu pieaugumu
Latvijas pensiju plānos, bet gan dotu pārvaldītājiem iespēju
izmantot nākamo finanšu tirgus satricinājumu sniegtās iespējas
veikt lielākus ieguldījumus salīdzinoši lētākās akcijās, gūstot
papildu potenciālo peļņu un uzlabojot ienesīgumu plānu
dalībniekiem," skaidrojis Swedbank eksperts.
Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka attiecībā uz ieguldījumu veidiem dažādos finanšu instrumentos visu vajadzētu atstāt, kā ir.
"Vajadzētu palielināt pensiju otrajam līmenim paredzamo sociālo iemaksu apjomu līdz kādiem 8-10% no iemaksu apjoma. Pensiju otrajā līmenī ieguldījumi ir samērā konservatīvi, un, palielinot iemaksu apjomu, ilgtermiņā ieguldītājs noteikti būs ieguvējs, nevis zaudētājs," spriedis ekonomikas pētnieks.
Risku rada demogrāfija
Jautāts par to, cik lielā mērā situāciju ar pensiju uzkrājumiem var ietekmēt sliktā demogrāfiskā situācija, kas varētu novest pie situācijas, kad fondiem vairāk naudas nākas izmaksāt pensijas vecumu sasniegušajiem, nekā nāk vietā no jaunajiem ieguldītājiem un tas var izraisīt spiedienu uz aktīvu cenām pasaules finanšu tirgos, A. Sauka teic, ka šī problēma ar laiku var kļūt ļoti aktuāla un pat sociālajā jomā labi attīstītās Skandināvijas valstis nevar būt pilnīgi drošas par savu pensiju sistēmu, tāpēc tur tiek domāts, kā iedzīvotājus iespējami ilgi uzturētu ekonomiski aktīvus, līdz ar to mazinot potenciālo slogu uz pensiju sistēmu. Latvijā par šo jautājumu vispār ieminoties tikai retais, turklāt atšķirībā no pieminētajām valstīm Latvijā iedzīvotājiem ir ļoti niecīgi uzkrājumi, kas problēmu var padarīt vēl akūtāku.
"Sabiedrībai ir visai maz informācijas gan par pensiju līmeņiem, gan to, kā naudu vecumdienām uzkrāt un kad to darīt. Viedokļi ir stipri atšķirīgi, daži uzskata, ka viņi līdz pensijai nenodzīvos, citi saņemot aplokšņu algas un norāda, ka uz viņiem šis jautājums neattiecas, vēl citi atzīst, ka viņiem tas interesētu, bet nesanāk pievērsties," uzskatu daudzveidību ieskicējis Sauka.
Pilnu analīzi par pensiju veidošanas plāniem un scenārijiem lasiet otrdienas, 2.septembra, avīzē Diena!