No šāgada 1. septembra visās vispārējās vidējās un profesionālās izglītības iestādēs 28 544 skolēni apgūs valsts aizsardzības mācību (VAM) 112 stundu apjomā, paredzēta arī 23 dienu nometne vasarā kā interešu izglītības pasākums. Šobrīd 65% izglītības iestāžu ar kopumā 9544 skolēniem jau īsteno VAM, nodarbības viņiem vada 266 jaunsargu instruktori. Patlaban lielākie šķēršļi VAM ieviešanai ir aizķeršanās likumdošanas jomā, ko gan politiķi solās tuvākajā laikā novērst. Skolām raizes rada arī nepiemērota infrastruktūra un stundu saraksta sakārtošana, meklējot vietu VAM.
Ne mazāk kā 112 stundu
Liela daļa izglītības iestāžu (182 no 319) negaida starta signālu un jau piedāvā vidusskolēniem brīvprātīgi mācīties šo priekšmetu. Tā kā tas nav obligāts pienākums, tie, kuri izvēlējušies VAM, pozitīvi vērtē tajā apgūto. Taču pilna spektra bilde būs redzama tad, kad visas skolas iesaistīsies mācību procesā. Visticamāk, tik pozitīva tā neizskatīsies, uzskata Jaunsardzes centra direktors Aivis Mirbahs, solot iepazīstināt ar detalizētu situāciju 2026. gada janvārī vai februārī.
No nākamā mācību gada vispārējās vidējās izglītības iestādēs VAM būs jāapgūst 10. un 11. klases skolēniem, bet profesionālajās skolās – 1. un 2. kursa vai 2. un 3. kursa audzēkņiem – ik gadu 56 stundu apjomā, atvēlot mēnesī astoņas stundas. Kopā ar vasaras nometni tās būs 184 stundas.
VAM ietver trīs kursu moduļus: pilsoniskā aktivitāte valsts drošības kontekstā (6 stundas); noturība krīzes situācijās un vadība (2 stundas); valsts aizsardzības iemaņas (104 stundas) – šā kursa laikā tiks apgūtas, piemēram, ierindas prasmes, militārā topogrāfija un orientēšanās, droša apiešanās ar ieročiem un šaušana ar pneimatiskajiem ieročiem, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja A. Mirbahs. Viņš vērsa uzmanību uz šķēršļiem, kas bremzē VAM pilntiesīgu ieviešanu – joprojām nav pieņemti Ministru kabineta noteikumu grozījumi Valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un programmu paraugos, kavējas izmaiņu ieviešana VAM un Jaunsardzes likumā, kas "tiek malts jau no pērnā februāra", kā arī VAM programmas izstrāde.
Pēc Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītājas Initas Juhņēvičas teiktā, iesaistītās puses ir vienojušās, ka VAM tiek atvēlēts ne mazāk kā 112 stundu. Kur tās likt? Viens no variantiem – integrēt VAM stundu sarakstā, izmantojot iespēju tās variēt 20% robežās vai arī izceļot šo kursu ārpus skolēna ikdienas slodzes.
Atsakās no sporta nodarbības
Siguldas Valsts ģimnāzijā (SVĢ), kur jau šobrīd visi 10. un 11. klases skolēni apgūst VAM, nebija viegli sakārtot stundu sarakstu, ņemot vērā lielo audzēkņu un paralēlklašu skaitu. Tomēr tā nav neiespējamā misija, daudz kas atkarīgs no skolas vadības iniciatīvas un attieksmes, sacīja skolas direktors Rūdolfs Kalvāns. Integrējot VAM stundu sarakstā, nācās gan, protams, nocirpt kādu stundu citiem mācību priekšmetiem – SVĢ gadījumā no trim sporta nodarbībām nedēļā atstātas divas, trīs atvēlot tikai 12. klasei. Taču direktors saredz arī iespējas nogriezt kaut ko no sociālajām zinībām/vēstures, kultūras pamatiem, projekta darba. Kā kompromisa variantu 8 stundu dienai reizi mēnesī R. Kalvāns piedāvā sadalīt tās divās daļās – 4+4, uzsverot, ka lielajās skolās to ir iespējams izdarīt. Viņš arī pieļāva, ka būs tādi skolu direktori, kuri mēģinās nodalīt VAM ārpus skolēnu slodzes, taču tas nozīmēs, ka pēc stundām, kas beidzas pulksten 16, skolēni vēl vairākas stundas apgūst VAM.
Ilze Indriksone (NA) piedāvāja rīkot nodarbības sestdienā, kas reizi mēnesī nebūtu nekas ārkārtējs, taču Česlavs Batņa (AS) neslēpa sašutumu par to, ka kārtējo reizi jautājums, kam vajadzēja būt jau finiša taisnē, nepiedodami novilkts. Tagad katra izglītības iestāde ir spiesta improvizēt, lai VAM ieviestu. Viņš neredz iespēju to pilnvērtīgi ieintegrēt programmā, lai neciestu citi priekšmeti, un viņu sarūgtina tas, ka tiek piedāvāts apcirpt kultūras priekšmetus vai sportu, kam taču, lai mazinātu skolēnu mazkustīgumu, tika ieviesta trešā stunda. Ja kāds pieķertos, piemēram, matemātikai, kāds tas būtu skandāls pašvaldībā!
Infrastruktūra un vērtēšana
Daļai pašvaldību bažas rada infrastruktūras piemērotība, tostarp par atbilstošām šautuvēm, akcentēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos Kristīne Niedre-Lathere.
A. Mirbahs uzsvēra, ka Latvijas Pašvaldību savienība nav sniegusi izsmeļošu atbildi par situāciju, taču viņš lielas problēmas tajā nesaskata: teorētiskās nodarbības var rīkot jebkurā klašu telpā, bet praktiskās – vietā, ko var norobežot. Lai gan sākotnēji pilsētu skolu direktoriem šķiet, ka tāda neatradīsies, tiekoties ar viņiem uz vietas, tādas izdodas sameklēt, piemēram, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā – pat trīs. Protams, būtu labi, ja skolā tiktu atvēlēta apsildāma 20 kvadrātmetru telpa, kur glabāt materiāli tehniskos līdzekļus, taču var aprobežoties arī ar vietu, kur nolikt Jaunsardzes centra atvesto konteineru. Sliktākajā gadījumā, protams, instruktors to visu var pārvadāt automašīnā.
Pie problēmām, kas kā karsts kartupelis tiek mētāts, A. Mirbahs nosauca arī vērtēšanu. Ir jau bijuši konflikti šajā ziņā, it īpaši tas attiecas uz tehnikumiem, kur sekmju rādītāji ir saistīti ar stipendijas izmaksu. Audzēkņi sūdzas, ka instruktori izdara pārāk lielu spiedienu. Ja būtu juridiski tiesisks risinājums, kas atbrīvotu mācībspēkus no vērtēšanas, viņš būtu to atbalstītu, taču – ja tās pavisam nebūs, kā tas atsauksies uz apmeklētību? Galu galā atzīme tomēr disciplinē un motivē mācīties un kavējuma gadījumā apmeklēt konsultācijas. Viens no risinājumiem varētu būt vērtējums "apguvis/neapguvis" vai "ieskaitīts/neieskaitīts", piedāvāja Agita Zariņa -Stūre (JV). Par to, kādām jābūt prasībām, lai kurss tiktu ieskaitīts, IZM jāvienojas ar Jaunsardzes centru. A. Mirbahs uzsvēra, ka instruktori, lai gan ir tādi kā citu priekšmetu skolotāji, mācību iestādē tomēr ir tikai ciemiņi (viņi slēdz līgumu ar Jaunsardzes centru), kuri ievēro visus skolas saistošos noteikumus un kārtību un atbild par visu to, kas notiek nodarbībās. Daļa instruktoru nāk no pedagogu saimes (viņus ir vieglāk apmācīt darbam ar skolēniem), arī viņi slēdz līgumus ar Jaunsardzes centru, citādi nav mehānisma, kā izpildīt prasības – arī attiecībā uz kvalifikāciju un noteiktu kursu apgūšanu. Jāņem vērā, ka instruktori ir pilnas slodzes darbinieki, tāpēc tikai nedaudz var uzņemties citus pienākumus darbam skolā.
Re!Forma ir rakstu sērija, kurā analizējam kārtējo izglītības sistēmas reformu, kas var skart ap 10% izglītības iestāžu, – ar ko šī reforma atšķirsies no iepriekšējām
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Re!Forma rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.
