Sīka tincināšana
Dienas sarunas biedrs norāda, ka jebkurus darījumus, arī ar valsti, viņš vienmēr veic savlaicīgi un neatstāj uz pēdējo dienu, tāpēc arī nodokļu saistības izdevies izpildīt laikus un izvairīties no kļūšanas kaut vai par īslaicīgu nodokļu parādnieku, lai gan visu summu varēja samaksāt tikai nedēļas laikā. Jāpiebilst, ka par katra maksājuma uzdevuma izpildi uz Valsts kasi no banku klientiem tiek iekasēta maksājuma apkalpošanas maksa – attiecīgi šajā gadījumā šī maksa bija par katru no pieciem konkrētajiem maksājumiem, nevis par vienu, ja limits būtu augstāks.
Klients nolēmis lūgt banku palielināt maksājumu dienas limitu, vēl jo vairāk šobrīd, kad aizvien neskaidrāka kļūst situācija saistībā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu un ierobežojumiem apmeklēt banku klātienē, kas jādara, ja maksājumu internetbankā veikt nav iespējams. Sākotnēji lūgums tika izteikts internetbankā, pēc tam ar klientu sazinājies bankas darbinieks un norādījis, ka šis jautājums jākārto klātienes vizītē bankā. Tā kā Covid-19 pandēmijas dēļ šobrīd tiek ievēroti strikti klātienes apmeklējumu nosacījumi, vizīte bankā bija iespējama pēc iepriekšēja pieraksta tikai pēc nedēļas.
Tomēr arī klātienes tikšanās neizvērtās tā, kā klients bija plānojis, jo viņam bija jāraksta ''motivēts iesniegums'', skaidrojot, kādēļ nepieciešams palielināt maksājumu limitu.
Pēc tam nedēļu bija pauze, bet tad telefoniski banka atkal uzdevusi jautājumus, kādu iemeslu dēļ nepieciešams palielināt limitu internetbankā. Pēc vairākām telefonsarunu sesijām internetbankas limits tika palielināts trīs nedēļas pēc klātienes vizītes bankā, tātad kopumā pēc mēneša no brīža, kad klients bija nolēmis to darīt.
''Šis ir piemērs, kā finanšu jomas sistēma ir radījusi apstākļus, ka godīgam pilsonim jācīnās mēnesi, lai palielinātu dienā veicamo darījumu apjoma limitu. Kaut kas uzraudzības sistēmā tomēr ir izveidots absurdi, ka cilvēks var kādam kļūt aizdomīgs tikai tāpēc, ka vēlas nodrošināt iespēju vienas dienas laikā pārskaitīt valstij lielāku summu savas naudas. Nav runa par kredītu, kredītkarti vai kādām jaunām saistībām ar banku.
Tā ir mana godīgi nopelnīta nauda, un līdz šim uzskatīju, ka man ir likumiskas tiesības pašam izlemt, kad, kādiem mērķiem un cik daudz no tās tērēšu.
Šobrīd sanāk, ka banka mūsu vietā izlemj, cik katrs cilvēks labi prot rīkoties ar naudu, faktiski prezumējot, ka katrs no mums ir izšķērdīgs, un tēvišķi izsniedzot savdabīgu ''kabatas naudu'' no mūsu pašu naudas. Azartspēļu atkarīgie var vērsties ar iesniegumu, lai tiem liedz iekļūt azartspēļu zālēs, bet bankas faktiski prezumē, ka bez mūsu lūguma var uzskatīt mūs par spriest nespējīgiem, un mēnesi vērtē, vai pratīsim pareizi lietot arī lielāku summu savas naudas,'' uzsver bankas klients.
It kā klientu drošībai
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji Dienai skaidro, ka limitu noteikšana ir risku mazinošs pasākums, lai aizsargātu klientu līdzekļus. Pašreiz spēkā esošie FKTK Informācijas sistēmu drošības normatīvie noteikumi nosaka: ''Maksājumu pakalpojumu sniedzējs nosaka maksājumu limitus. Maksājumu pakalpojumu sniedzējs var vienoties ar klientu par klientu riska profilam atbilstošu maksājumu limitu katram maksājuma instrumentam. Maksātājam tiek nodrošināta iespēja koriģēt šos ierobežojumus līdz maksimālajai robežai, par kuru ir notikusi vienošanās.'' Tādus pašus nosacījumus paredz FKTK Informācijas tehnoloģiju un drošības risku pārvaldības normatīvie noteikumi, kas 2021. gada 1. janvārī aizstās pašreizējos.
Arī aptaujāto banku pārstāvji Dienai uzsvēra, ka maksājumu limiti ir ieviesti, lai gan klients, gan banka varētu vadīt riskus, nosakot maksimālo iespējamo finansiālo zaudējumu.
''Banka, uzsākot sadarbību ar klientu un saņemot informāciju par paredzamo apgrozāmo līdzekļu apjomu, sniedz priekšlikumu, kādas autorizācijas iekārtas izvēlēties, un klients izvēlas savām vajadzībām piemērotāko. Jāatceras, ka dienas limiti iet roku rokā ar izvēlēto autorizācijas iekārtu, piemēram, kods, ko klients saņem sava telefona SMS, ir ērti izmantojams, taču šī metode nav visdrošākā, jo pastāv risks ierīcei nonākt trešo pušu rokās. Visas autorizācijas ierīces tiek grupētas četrās autorizācijas ierīču kategorijās, katrai nosakot dienas apgrozījuma limitu. Diemžēl ir gadījumi, kad no klienta tiek izkrāpti autorizācijas dati un tie nonāk pie krāpniekiem, – šajā gadījumā, ja klientam ir uzstādīti dienas limiti, klients nezaudēs vairāk par noteikto,'' Dienai norādīja bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs.
SEB bankas privātpersonu segmenta komunikācijas vadītāja Elīna Neimane pauda, ka bankā ir noteikts standarta limitu apmērs, līdz kuram klienti vienpusēji var veikt izmaiņas atbilstoši saviem ikdienas finanšu paradumiem. Ja rodas nepieciešamība limitu vēl paaugstināt, jāaizpilda pieteikums internetbankā, un tas tiks individuāli izvērtēts.
''Ja nepieciešams veikt kādu apjomīgāku vienreizēju pirkumu, drošības nolūkā maksājumu limitu ieteicams palielināt tikai uz konkrēto brīdi un pēc tam nomainīt atpakaļ uz mazāku. Savukārt, ja nepieciešams limitu palielināt uz tādu, kas pārsniedz bankas pieļaujamo standartu, internetbankā jāiesniedz atsevišķs pieteikums, un tas tiks individuāli izvērtēts. Limita palielināšana var tikt atteikta, ja nav skaidrs mērķis, kāpēc klientam tas ir nepieciešams,'' uzsvēra Neimane.
Finanšu un biznesa jomas pārstāvji Dienai gan norāda, ka šāda prakse tomēr nav raksturīga visās Eiropas valstīs, ka klienta tiesības brīvi rīkoties ar savu naudu jebkurā apjomā ierobežo banka.
''No pieredzes zinu, ka, piemēram, ne Vācijā, ne Francijā, ne Šveicē bankas jau automātiski neparedz noteikt nekādus limitus. Tā ir paša klienta brīva izvēle, ja viņš uzskata, ka šādi vēlas pastiprināt savas naudas drošību. Pieredzēts, ka šo valstu banku speciālisti sākumā pat īsti nesaprot Latvijas klienta jautājumu par to, kāds ir maksājumu limits. Atbilde parasti ir – tā ir tava nauda kontā, un tu vari dienā tērēt simt, tūkstoš vai miljonu eiro savas naudas,'' Dienai pauda uzņēmējs.